LVSADA satraukta par jaunu praksi radīt MK noteikumus par atsevišķas slimību grupas ārstēšanu
Rīga, 26.jūn., LETA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret valdības jauno praksi atsevišķas slimību grupas profilaksei un ārstēšanai rakstīt Ministru kabineta (MK) noteikumus, aģentūru LETA informēja arodbiedrības pārstāve Vita Pluša.
Pēc viņas paustā, līdz šim veselības aprūpes organizēšana un finansēšana tika reglamentēta ar vienotiem MK noteikumiem "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr arodbiedrības radies iespaids, ka valdība plāno izdot atsevišķus noteikumus par katru slimību grupu.
Par to liecinot atklātībā nonākušais MK noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei", kas pagājušajā nedēļā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. "Ja par katras slimību grupas profilaksi un ārstēšanu tiks rakstīti atsevišķi MK noteikumi, veselības aprūpi reglamentējošo papīru blāķi pieaugs kā lavīna," uzsver Pluša.
Viņa LVSADA vārdā norāda, ka aizbildināšanās, ka tas notiek Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību dēļ, neiztur kritiku. Tiesa, likuma Pārejas noteikumi nosaka, ka vairākas likumā paredzētas normas ir jāprecizē MK noteikumos, tāpēc pašreizējie MK noteikumi ir spēkā līdz 2018.gada 31.augustam, tomēr Pārejas noteikumi nenosaka, ka arī turpmāk attiecīgas juridiskās normas nevar būt apvienotas vienotā normatīvajā aktā, kas būtu attiecīgi pārstrukturēts un atjaunināts.
Pēc LVSADA paustā, redzams, ka nemākulības vai ļaunprātības dēļ tiek plānota veselības aprūpes sistēmas vadības sadrumstalošana, padarot to nepārskatāmu, grūtāku lietošanai un mazāk efektīvu.
Turklāt papildus bažas arodbiedrībai rada tas, ka nedz noteikumu projektā "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei", nedz arī tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pieejami par obligātām pasludināto ārstniecisko darbību zinātniskā pierādījuma līmeņi. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs šo valsts mērogā plānoto pasākumu izmaksu efektivitāte un sagaidāmā rezultāta ticamība. Tādā situācijā rodas augsne aizdomām par kādas medikamentu grupas vai ārstniecības metodes slēptu lobēšanu, piebilda Pluša.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris papildināja, ka pagājušajā nedēļā LVSADA kopā ar Eiropas Komisijas Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbību, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās efektivitāti. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc klusēt par notiekošo nebūtu pareizi, uzskata Keris.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) izstrādājusi programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai, liecina Valsts sekretāru sanāksme izsludinātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei".
Kā atgādina ministrija, sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā, un to apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, turklāt šīs slimības ir arī visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību radītās sekas, svarīgi uzlabot profilaksi un agrīnu diagnostiku tieši primārās veselības aprūpes līmenī, jo tieši tā ir nozīmīga veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, veidojot pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā, uzskata VM.
VM sagatavotais noteikumu projekts paredz ieviest un attīstīt sirds un asinsvadu slimību profilaksi iedzīvotājiem 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā atbilstoši starptautiski atzītai SCORE metodei jeb sistemātiskā koronārā riska izvērtēšanai, kas tiek izmantota fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko desmit gadu laikā, kā arī dažādas citas izmaiņas.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
