LM: Valdība uzlabos invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem
Šā gada 23. aprīlī Ministru kabinets izskatīja konceptuālo ziņojumu “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem”. Tika pieņemts lēmums atbalstīt minētajā ziņojumā ietverto risinājumu − pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju bērniem ar invaliditāti, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai.
Šā brīža invaliditātes novērtēšanas pieejā bērniem joprojām dominē medicīniskais modelis jeb slimības fakts, kas neļauj objektīvi izvērtēt bērna funkcionālās spējas katrā individuālajā gadījumā. Sasniedzot pilngadību, invaliditātes statuss arvien vairāk saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu, nevis ar konkrētu diagnozi. Tādējādi pārejas posmā no bērna uz pilngadīgo rodas pretrunas un neizpratne par invaliditātes noteikšanas pieeju un valsts atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka “Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums nodrošinās ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgajiem, bet arī pilnveidos valsts sniegto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Turklāt šādas pieejas attīstība arī nākotnē sekmēs aizvien mērķētākas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai, kas veicinās bērnu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā.”
Atbalstītā risinājuma ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums: 2025. gadā − 1,8 miljoni eiro, 2026. gadā − 3,9 miljoni eiro, 2027. gadā un turpmāk − 6,4 miljoni eiro. Līdz ar to Labklājības ministrijai kopā ar citām ministrijām nepieciešams iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā, lai nodrošinātu atbalstītā risinājuma ieviešanu no 2025. gada septembra.
Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām galvenajiem principiem, tostarp invaliditātes novērtēšana, kas balstīta uz cilvēktiesību modeli, kurā uzsvars tiek likts uz cilvēka ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos.
