LM neatbalsta darba dienu pārcelšanu
Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Ekonomikas ministrijas ierosināto darba dienu pārcelšanu, jo to īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% strādājošo. Tāpat darba dienu pārcelšana izjauktu esošo darba laika kalendāra (darba dienu, brīvdienu un svētku dienu) sistēmu.
LM uzskata, ka darba dienu pārcelšanu būtu neiespējami vai apgrūtināti īstenot daudzās darbības jomās, tostarp, veselības un sociālajā aprūpē, būvniecībā, transporta un sakaru jomā, viesnīcās un restorānos lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā.
Tāpat darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta 6 dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Vienlaikus, pēc LM speciālistu domām, darba dienu pārcelšana varētu radīt krietnus zaudējumus uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos.
LM atzīst, ka vienota darba dienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kuros ir noteikts normālais darba laiks 5 dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Turklāt, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās valsts institūcijās, piemēram, sociālās aprūpes centros, muzejos, tiek izmantots cits darba laiks. Līdz ar to pat valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darba dienas.
Turklāt šāda iniciatīva negatīvi ietekmētu arī tos vecākus, kuri strādā pie komersanta vai komercsabiedrībā, kurš nepārceļ darba dienas, jo viņiem rastos papildu izdevumi auklītēm, kas nodarbotos ar bērnu pieskatīšanu.
Papildus iepriekšminētajam, LM norāda, ka Darba likumā nav iespējams kā normu iekļaut darba dienu pārcelšanu, jo tā neatbilst starptautiskajiem standartiem, kas noteikti attiecībā uz darba laika ilgumu.
LM viedoklis par darba dienu pārcelšanu iesniegts Ekonomikas ministrijā.
Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.
Savukārt darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā.
