LM: mūžizglītībai jāatbalsta darba tirgus vajadzības
Veidojot izglītības piedāvājumu, izglītības sistēmā īpaša loma ir jāatvēl mūžizglītības iespēju paplašināšanai iedzīvotājiem – šis ir tikai viens no izaicinājumiem, ar ko, pēc Labklājības ministrijas (LM) speciālistu domām, tuvākajā nākotnē sastapsies valsts un sabiedrība.
Pēc EUROSTAT prognozēm līdz 2013.gadam darba spējīgo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem varētu samazināties par apmēram 4,4% (69 tūkstoši cilvēku). Līdz ar to jau šodien ir būtisks esošā darbaspēka darba ražīgums, kvalifikācijas uzlabošana, kā arī jaunās, darba tirgū ienākošās paaudzes sagatavošana atbilstoši ekonomikas un darba tirgus pārmaiņām.
Tuvākajos gados, samazinoties skolēnu un studentu skaitam, LM uzskata, ka daudziem pedagogiem un izglītības iestāžu personālam nākotnē būs jādarbojas vairāk tieši pieaugušo apmācībā, tādējādi nodrošinot esošā darbaspēka kvalifikācijas uzlabošanu.
Savukārt dažās nozarēs, lai līdzsvarotu darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu, piemēram, transporta un sakaru nozarē, aktīvāk būtu jāievieš IKT un dažās profesijās jaunas darba metodes, kā, piemēram, teledarbs.
Latvijas mūžizglītības sistēmai jārēķinās arī ar tendencēm Eiropas Savienības darba tirgū, jo, kā liecina prognozes, kopumā ES varētu tikt radītas vairāk nekā 13 miljoni jaunas darba vietas līdz 2015.gadam: transporta un izplatīšanas (loģistika) sektorā varētu būt 3,5 miljoni jaunu darba vietu, uzņēmējdarbībā un pakalpojumu sfērā – 9 miljoni, bet izglītības, veselības un sociālajā aprūpē - 3 miljoni. Tajā pašā laikā tiek prognozēts darba vietu samazinājums par 2 miljoniem primārajā sektorā (lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, zvejniecība, ieguves rūpniecība), ražošanā – par pusmiljonu.
Speciālisti uzsver, ka profesijas izvēle ir izaicinājums arī pašam indivīdam. Galvenais, kam pirms darba gaitu uzsākšanas jāpievērš uzmanība, ir prasmes un iemaņas. Bez savas specialitātes pārzināšanas, vēl nozīmīga loma Latvijas darba tirgū ir valsts, angļu un krievu valodu zināšanām, datorzināšanām, prasmei darboties jaunās situācijās, prasmei patstāvīgi mācīties un apgūt jaunas iemaņas, u.c.
Šādu LM redzējumu par Latvijas darba tirgu un cilvēkresursiem šodien, 16.oktobrī notiekošajā konferencē "Mūžizglītība – personības izaugsmei un valsts attīstībai" pauda LM speciālisti.
LM pētījumi liecina, ka nepietiekams nodarbināto, darba meklētāju izglītības līmenis, kvalifikācijas/profesijas trūkums, kā arī nepietiekama iespēja paaugstināt kvalifikāciju, ir viens no faktoriem, kas kavē iekļaušanos darba tirgū. Piemēram, saskaņā ar 2007.gada pētījumu dažādus kursus apmeklējuši 37% strādājošo, 26% darba meklētāju un 15% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju. Nodarbinātie iedzīvotāji visbiežāk apmeklējuši kursus profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (57%), ar mērķi iegūt zināšanas, kas nepieciešamas darbā (66%). 46% nodarbināto kursus apmaksājis darba devējs, bet 43% par tiem maksājuši paši. 20% nestrādājošo plāno iziet kursus vai cita veida īslaicīgo apmācību. 35% nestrādājošo nevēlas ne iziet kursus, ne paaugstināt savu izglītības līmeni, bet 9% bija grūti pateikt, vai viņi kādu no šīm iespējām vēlas izmantot.
