LM: bezdarbs piecos gados samazinājies uz pusi
Pēdējos piecos gados, uzlabojoties vispārējiem valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, vairāk nekā uz pusi samazinājies bezdarba līmenis. Tas no 12,2% 2002.gadā sarucis līdz 5,1% šī gada septembrī. Labklājības ministrijas (LM) speciālisti norāda, ka minētās izmaiņas ietekmē gan vispārējs ekonomiskās aktivitātes pieaugums, brīva darbaspēka kustība, kā arī valsts īstenotie bezdarba mazināšanas pasākumi.
Lai gan bezdarba līmenis ir krities, kā būtiska problēma joprojām saglabājas ilgstošais bezdarbs un nereģistrētā nodarbinātība.
Patlaban lielāko daļu jeb 23,1% no reģistrētajiem bezdarbniekiem veido tieši ilgstošie bezdarbnieki. Tie ir bez darba esoši cilvēki, kuri Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē atrodas ilgāk par 1 gadu. Šiem cilvēkiem visbiežāk ir grūti atrast darbu tieši profesionālo iemaņu un dažādu psiholoģisko problēmu dēļ.
LM speciālisti atzīst, ka ilgstošā bezdarba mazināšanā nepieciešamas jaunas metodes un ciešāka sadarbība ar darba devējiem. Lai to īstenotu, darba devēji jau no nākamā gada apmācīs bezdarbniekus mazkvalificēto darbu veikšanai. Šāda iespēja būs tiem bezdarbniekiem, kuriem trūkst konkrētajā profesijā nepieciešamās prasmes, jo izglītība iegūta daudzus gadus atpakaļ. Šo LM speciālisti vērtē kā vienu no efektīvākajiem veidiem, lai veicinātu labāku mazkvalificēto bezdarbnieku iekārtošanos darbā. Līdzšinējā prakse rāda, ka pēc apmācībām un darba prakses darbā iekārtojas vidēji 70 % no bezdarbniekiem.
Savukārt, lai izskaustu gadījumus, kad bezdarbnieki saņem pabalstus un vienlaicīgi strādā, NVA ir noslēgts sadarbības līgums ar Valsts darba inspekciju (VDI). NVA pārbauda, vai starp VDI konstatētajiem nereģistrēti nodarbinātajiem cilvēkiem nav bezdarbnieka pabalsta saņēmēju. Šiem cilvēkiem NVA var izbeigt bezdarbnieka statusu un pārtraukt pabalsta izmaksu. Patlaban konstatēti 10 šādi gadījumi.
Vienlaikus nepieciešams izlīdzināt reģionālās atšķirības, tādēļ LM no savas puses piedāvās naudu pašvaldībām ar augstu bezdarba līmeni. Speciālisti uzsver, ka vietējās pašvaldības vislabāk pārzina patieso situāciju savā teritorijā un var piedāvāt atbilstošus pasākumus bezdarba mazināšanā, kas visvairāk atbilst tās teritorijā esošajai situācijai.
Papildus tam, LM speciālisti norāda, ka bezdarba izskaušana ir komplekss pasākums, kurā būtiska loma ir ne tikai LM, bet arī citu ministriju, sociālo partneru un darba devēju īstenotajai un plānotajai rīcībpolitikai.
Atgādinām, ka septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 5,1%. Salīdzinājumā ar augustu (5,4%) tas samazinājies par 0,3 procenta punktiem. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā - 3,3%, Ventspilī – 3,9%, Jelgavā – 4,2%, Daugavpilī – 4,4%, Liepājā – 4,5%, Jūrmalā – 4,7%,. Augustā Rēzeknē bezdarba līmenis bija 7,3%.
Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: septembrī Rēzeknes rajonā tas bija 17,7%, Ludzas rajonā – 15,4%, Balvu rajonā – 15,2%, Krāslavas rajonā – 13,1%, Preiļu rajonā – 11,2%, Daugavpils rajonā – 11,0%.
Informāciju sagatavoja:
Juris Vīgulis, sabiedrisko attiecību speciālists 7021590, 26184007, juris.vigulis@lm.gov.lv,
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste 7021665, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
