LIPĪDI
organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un tiem līdzīgas vielas. Lipīdi atrodas dzīvnieku un augu organismos. Šķīst organiskos šķīdinātājos - ēterī, hloroformā, acetonā, benzolā. Lipīdi pēc ķīmiskās uzbūves ir dažādi, tos iedala vairākās grupās. Tauki veidoti no glicerīna un augstākajām taukskābēm un organismā ir viens no galveniem enerģijas avotiem. Vaski satur augstākos vienvērtīgos spirtus un taukskābes. No šās grupas visvairāk pazīstams ir bišu vasks. Fosfatīdu ķīmiskajā struktūrā ietilpst glicerīns, augstākās taukskābes, fosforskābe, kā arī holīns (lecitīni jeb holīnfosfatīdi), kolamīns (kefalīni jeb kolamīnfosfatīdi) u.c. vielas. Sevišķi daudz fosfatīdu ir nervu šūnās, kā arī sirds un aknu šūnās. Daudz lecitīna olu dzeltenumā. Lecitīniem ir svarīga nozīme lipīdu maiņā - tie kavē tauku nevēlamu uzkrāšanos aknās. Glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem piedalās glikoze, galaktoze, galaktozamīns, siālskābe. Sterīdi sastāv no taukskābēm un cikliskajiem spirtiem - sterīniem. Daudz šo lipīdu smadzenēs; tiem ir nozīme nervu šūnas fizioloģijā. Šūnā lipīdi saistīti ar olbaltumvielām un veido nestabilus savienojumus lipoproteīdus. Tie ir dažādu bioloģisku membrānu (mitohondriju membrānas, endoplazmatiskā tīkla u.c.) sastāvdaļa.
