LIMFĀTISKĀ SISTĒMA
asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa; vadu sistēma, kas sākas audu spraugās ar limfkapilāriem, bet beidzas venozajā sistēmā. Limfkapilāri, pakāpeniski saplūstot, veido arvien lielākus limfvadus, līdz beidzot izveidojas 2 galvenie limfātiskie stumbri: krūšu limfvads un labās puses limfvads. Krūšu limfvadā, kas atrodas krūšu dobumā starp aortu un mugurkaulu, saplūst visa ķermeņa limfa, izņemot galvas, kakla un krūšu labo pusi, kā arī labo roku, - no šiem apvidiem limfa ieplūst labās puses limfvadā. Abi šie limfvadi ieplūst venozajā sistēmā iekšējās jūga vēnas un zematslēgkaula vēnas saplūšanas vietā. Tādējādi šķidrums, kas no asins kapilāriem filtrējas audu spraugās un pilnīgi nepaspēj uzsūkties atpakaļ kapilāru venozajā daļā, difundē limfkapilāros un pa limfvadiem tiek nogādāts venozajā sistēmā. Limfvadu ceļā retāk pa vienam, biežāk grupām atrodas īpaši veidojumi - limfmezgli, kas ir asinsrades orgāni un aizsargorgāni. Lielākā limfmezglu grupa kājā ir cirkšņu limfmezgli; tiem cauri plūst visa kājas limfa. No rokām un krūts dziedzeriem limfa plūst cauri paduses limfmezgliem. Galvas un kakla limfa plūst cauri vairākām kakla limfmezglu grupām. Krūšu dobuma orgānu limfa iet caur limfmezgliem, kas atrodas gar elpvadu un bronhiem. Vēdera dobumā lielākā limfmezglu grupa atrodas tievās zarnas apzarnī. Šie limfmezgli piedalās arī tauku maiņā, jo caur tiem plūst lielākā daļa tauku, kas uzsūcas zarnās. Tauku uzsūkšanās laikā tievās zarnas limfkapilāri un limfvadi izskatās balti, tāpēc tos sauc par piena sinusiem un piena vadiem. Limfātiskā sistēmā ietilpst arī limfoidālo audu veidojumi - liesa un mandeles. Att.
