Lietuvas mediķi pauž bažas par prasību noteiktā laikā pieņemt visus piereģistrējušos pacientus
Viļņa, 6.nov., LETA--BNS. Lietuvas mediķi pauduši bažas par jaunajiem grozījumiem Veselības aprūpes likumā, kuros ietverta prasība noteiktā laikā pieņemt visus piereģistrējušos pacientus, paredzot, ka pretējā gadījumā pacients varēs pieprasīt ārstniecības iestādei atlīdzināt viņam nodarīto materiālo vai morālo kaitējumu.
Piemēram, ģimenes ārstam pacients būs jāpieņem septiņu dienu laikā, speciālistam - 30 dienu laikā, bet plānveida operācija jāveic 60 dienu laikā. Grozījumi stāsies spēkā no janvāra.
Ģimenes ārste Rūta Radzevičiene norāda, ka akūtos pacientus ģimenes ārsti jau tagad pieņem dienas laikā, taču kopumā likuma prasība nav izpildāma. "Šobrīd mēs pieņemam 25-40 pacientus dienā. Pati zinu un no kolēģiem dzirdu - ģimenes ārsti ir tuvu izdegšanas robežai un fiziski nespēj pieņemt vairāk pacientu," viņa stāstījusi.
Pēc Radzevičienes teiktā, ārstniecības iestādēm trūkst resursu, nav izveidota arī pienācīga tiesiskā bāze, lai palīdzētu ārstiem pieņemt vairāk pacientu. Vienlaikus ārsti "nemitīgi jūt spiedienu no abām pusēm", bet spriedze un pārgurums nevairo ārstēšanas kvalitāti.
Kā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījis urologs Roberts Adomaitis, viņam jau tagad dienā nākas pieņemt pusotru - divas reizes vairāk pacientu, nekā paredz norma. "Par ģimenes ārstiem vispār nerunāsim. (..) Pilns feisbuks ar sludinājumiem - pieņemsim darbā ģimenes ārstu, bet šo ārstu nav. Var pieņemt likumus un rīkojumus, bet no tā viņu vairāk nekļūs," norādījis mediķis.
Pēc viņa teiktā, lielās rindas veidojas tādēļ, ka Lietuvā mediķu trūkst, jo daudzi no viņiem, pat studenti, mazo algu dēļ emigrējuši.
Aptauja, ko šopavasar piektā un sestā kursa studentu vidū veikusi Lietuvas Jauno ārstu asociācija, liecina, ka trešā daļa no viņiem jau nolēmuši doties projām no savas valsts un tam gatavojas - mācās valodas, tulko dokumentus. Trešdaļa izšķīrusies palikt Lietuvā, bet vēl trešdaļa nav izlēmusi, ko darīt.
Arī politiķi atzīst, ka Veselības aizsardzības ministrija nav pienācīgi sagatavojusies minēto likuma grozījumu ieviešanai. Kā izteicies Seima Veselības lietu komitejas deputāts Antans Matuls, iespējas uzlabot situāciju ir. Cita starpā viņš aicinājis atslogot ģimenes ārstus no liekās birokrātijas nastas, bet pacientus, kas operēti lielajās slimnīcās, vēlāk pārcelt uz mazākām ārstniecības iestādēm, lai pabeigtu ārstēšanu tur.
