LĢĀA: Ģimenes ārstiem par dalību streikā neizmaksās visu kapitācijas naudu, nevis tikai atalgojuma daļu
Rīga, 10.aug., LETA. Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) ģimenes ārstiem, kas piedalās streikā, nosūtījuši paziņojumu, ka par atteikšanos strādāt streika laikā ārstiem netiks izmaksāta visa kapitācijas nauda, nevis tikai atalgojuma daļa, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve, juriste Solvita Olsena.
Viņa skaidroja, ka šāda rīcība nav pamatota, jo kapitācijas naudā tikai 56% ir ģimenes ārsta atalgojums. Šajā finansējumā iekļautas prakses uzturēšanas un cita veida izmaksas, tāpēc, ņemot vērā, ka prakses pašas par sevi strādāja, nav skaidrs, kāpēc ģimenes ārstiem finansējumu neizmaksās pilnā apmērā.
LĢĀA pārstāve sacīja, ka ministrijai, acīmredzot, nav zināms, ka Streika likums nosaka to, ka streikotājiem nemaksā par darbu, ar ko arī ģimenes ārsti rēķinājās un negrasījās pretendēt uz darba samaksu streika laikā. Tomēr visa kapitācijas nauda nav darba samaksa, uzsvēra Olsena.
Kā viņa piebilda, neesot korekti arī tas, ka ģimenes ārstiem neizmaksās kapitācijas naudu par visu 3.jūliju, kad sākās streiks, jo ģimenes ārsti līdz plkst.12 veica savus pienākumus.
Intervijā aģentūrai LETA veselības ministre Anda Čakša sacīja, ka VM uzdevums streika laika ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, tomēr LĢĀA pārstāve norāda, ka streika laikā pakalpojumam nav jābūt pieejamam, jo pretēji zūdot visa streika jēga. "Tā pēc būtības ir streika atņemšana un ietekmēšana, jo Streika likumā noteikts, ka nedrīkst piespiest citus darbiniekus strādāt streikojošo vietā un nedrīkst pieņemt citus darbiniekus, lai veiktu streikojošo darbu," skaidroja Olsena.
Viņa norādīja, ka VM pieejamības jautājums bija jārisina, nevis liekot pretī citu pakalpojumu, bet gan vienojoties ar ģimenes ārstiem par viņu prasību izpildi. "Tā ir tāda ministrijas iedoma, ka, nerespektējot cilvēku streika tiesības, var aizbildināties ar veselības aprūpes pieejamību."
LĢĀA pārstāve atgādināja, ka streiks pēc būtības ir pasākums, kurā būtiski tiek ierobežots pieejamā pakalpojuma vai darba apmērs. "Piemēram, tad, kad streiko piloti vai gaisa aviācijas inženieri, tad ir aizliegts viņus aizvietot. Lidmašīnas vienkārši nelido," teica Olsena.
Vienlaikus VM līdz pat šim neesot bijis zināms, cik ģimenes ārstu piedalījās streikā, tomēr Olsena norāda, ka streikotāju vārdus likums neprasa norādīt, bet prasa norādīt streikotāju skaitu, par kuru Streika komiteja arī informēja. Turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, norādot ģimenes ārstu vārdus, tiktu palielināta valsts iespēja ar represīvām metodēm ietekmēt streikojošos ārstus, kas arī bez vārdu norādīšanas esot notikusi.
LĢĀA rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāki ģimenes ārsti saņēmuši zvanus un vēstules no NVD, turklāt daļa no viņiem pēc norādēm, ka streiks neesot likumīgs un streikojot tiek pārkāpts līgums ar NVD, arī nobijās un nestreikoja, piebilda Olsena.
Viņa arī sacīja, ka Streika komiteja NVD trīs reizes piedāvāja šo jautājumu sakārtot, lai saskaņotu tiesību normu ievērošanu un pārrunātu citus jautājumus, tomēr dienests šo tikšanos noraidīja, skaidrojot, ka neredz jautājumus, kas būtu jārisina.
Pēc Olsenas teiktā, LĢĀA nav arī skaidrs, kāpēc ministre, VM un NVD atsakās notiekošo saukt par streiku, bet gan izmanto vārdu "protesta akcija", jo tam neesot nekāda tiesiska pamata.
Patlaban LĢĀA rīcībā esošā informācija liecina, ka modificētajā streikā turpina piedalīties apmēram 500 ģimenes ārstu, tomēr to skaits nepārtraukti mainās, jo streikošana un, piemēram, atvaļinājumā došanās nav savienojamas darbības.
Kā aģentūrai LETA intervijā teica Čakša, VM līdz pat šai dienai nezina, kuri ārsti piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā streikā un kuri nepiedalījās.
Ministre norādīja, ka pārmetums, ka ministrija šantažē vai kaut kādā veidā ierobežo ģimenes ārstus, nav pamatots, jo, balstoties uz Streika likumu, skaidri jābūt iezīmētiem cilvēkiem, kas nestrādā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, piebilda Čakša.
Pēc viņas paustā, saistībā ar streiku ir ļoti daudz nianšu, taču ministrija noteikti nemēģina ģimenes ārstus ierobežot, mums vienkārši ir jāievēro legālais rāmis. "Šajā jautājumā ir daudz juridisku nianšu, jo no vienas puses ārsti grib būt darba ņēmēji, bet no otras puses - lai viņus neaiztiek. Tāpat no vienas puses ārsti vēlas, lai streika laikā viņiem maksātu, bet no otras puses streiks paredz to, ka tā laikā netiek veikta samaksa," skaidroja ministre.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta - kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
