LDDK un LBAS: sociālie partneri negatīvi vērtē valsts pārvaldes darbu pie krīzes pārvarēšanas un uzsāk darbu pie Sociālā līguma

Sociālie partneri uzsākot sarunas par Sociālā līguma sagatavošanu š.g. 12.maijā secina, ka negatīvās IKP prognozes apliecina valdības nespēju kvalitatīvi pārvaldīt valsti un īstenoto darbību zemo efektivitāti.  Valsts pārvaldei – politiķiem un ierēdņiem jāspēj uzstādīt mērķus, sadalīt funkcijas un atbildību mērķu īstenošanā. Šobrīd politiskā sistēma un valsts pārvaldības modelis nerada izmaiņas, kas būtu orientētas uz krīzes situācijas pārvarēšanu.

LDDK un LBAS Sociālais līgums būs papildinājumi pie LDDK un LBAS Ģenerālvienošanās par sadarbību, kas noslēgta 2007.-2010.gadam. Sociālie partneri apzinās ekonomiskās krīzes padziļināšanās negatīvos aspektus, turpina un paplašina līdzšinējo sadarbību labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanā, darba vietu saglabāšanā un sociālā miera nodrošināšanā.

Līgums balstīsies uz Eiropas Savienības sociālo partneru programmas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Starptautiskās Darba organizācijas rekomendācijām (ILO). Līguma ietvaros tiks panākta vienošanās par darbībām uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanu, izglītības un apmācības lomu konkurētspējas saglabāšanai ilgtermiņā, kā arī sociālā dialoga ietvaru starp darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem uzņēmumu restrukturizācijas gadījumā.

 
Terminu skaidrojums

Sociālais dialogs ir visu veidu pārrunas, konsultācijas vai vienkārši informācijas apmaiņu starp vai ar valdības, darba devēju un darbinieku pārstāvjiem kopīgi interesējošos jautājumos par ekonomisko un sociālo politiku (Starptautiskā Darba organizācija).

Eiropas Savienībā sociālais dialogs noris starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām jeb t.s. sociālajiem partneriem:
• Attiecas uz diskusijām, konsultācijām, sarunām un kopīgu rīcību, kas iekļauj organizācijas, kas pārstāv industrijas abas puses (darba devējus un darba ņēmējus. Starpnozaru sociālais dialogs attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm un darba tirgu;
• Sociālam dialogam divas formas: 1) trīspusējais dialogs, kas iesaista valsts institūcijas; 2) divpusējais dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām.

Sociālie partneri ir darba devēju un darbinieku organizācijas, kas savā starpā slēdz vienošanās par sociāli ekonomiskajiem jautājumiem nozaru, reģionu vai nacionālā līmenī.

Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 50 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka.

LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  

Sīkāka informācija www.lddk.lv

Par LBAS
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 21 dalīborganizāciju un, kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS koordinē 21 brīvu un neatkarīgu Latvijas arodbiedrību sadarbību, pārstāv un aizstāv to biedru intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, īsteno kopīgu darbības programmu.

LBAS kopā ar Latvijas valdību un Latvijas Darba devēju konfederāciju veido Nacionālo trīspusējās
sadarbības padomi. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem LBAS ievēro sociālā dialoga principus.

LBAS piedalās ekonomikas un sociālās attīstības programmu izstrādē, likumprojektu izvērtēšanā,
darba grupās par darba apstākļu uzlabošanu, darba samaksu, tarifu politiku, obligāto sociālo apdrošināšanu un sociālo nodrošināšanu, veselības aprūpi, kā arī nodarbinātību, profesionālo izglītību un mūžizglītību. LBAS pārstāv biedru intereses: Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) un tās apakšpadomēs; valsts un pašvaldību institūcijās; tiesās.

Starptautiski LBAS ir pārstāvēta Starptautiskajā darba organizācijā (SDO), Baltijas valstu arodbiedrību padomē (Baltic Trade Union Council – BTUC), Starptautiskajā Brīvo arodbiedrību konfederācijā (International Confederation of Free Trade Unions – ICFTU), Baltijas jūras valstu arodbiedrību tīklā (Baltic Sea Trade Union Network – BASTUN),  Eiropas Arodbiedrību konfederācijā (European Trade Union Confederation – ETUC); Starptautiskajā Arodbiedrību konfederācijā (International Trade Union Confederation - ITUC); Viseiropas Reģionālajā padomē (Pan-European Regional Council- PERC).

Sīkāka informācija www.lbas.lv