LDDK: ES fondu ātrākai apguvei paredz mazināt administratīvo slogu un samazināt ES fondu projektu īstenošanā iesaistīto valsts aģentūru skaitu
Finanšu ministrija piedāvātie priekšlikumi ES fondu vadībā iesaistīto institūciju optimizācijai sniedz reālu iespēju samazināt birokrātijas slogu fondu ieviešanai, radīt vienādus kritērijus un atskaitīšanās sistēmu ES fondu finansējuma saņemšanai nākamajam finansējuma periodam.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Latvija ir pārāk maza valsts, lai atļautos tērēt gan cilvēkresursus, gan finanšu resursus sarežģītam ES fondu administrācijas aparātam, kura funkcijas dublējas 10 nozaru ministrijās. Līdz šim ES fondu apgūšana ir smagnēja un finansējuma saņēmēji saskaras ar sarežģītām procedūrām, lai administrētu projektu, tērējot tam papildus resursus. FM ir jāpanāk, ka strukturālās pārmaiņas pēc apstiprināšanas valdībā, attiecīgi atspoguļojas 2010.gada valsts budžetā, kā arī saņemtu atbalstu no Eiropas Komisijas, bez vilcināšanās akreditējot atbildīgās struktūras, lai nebremzētu ES fondu finansējuma apgūšanu arī pēc 2010.gada 1.janvāra."
Finanšu ministrija piedāvā trīs iespējamos optimizācijas variantus, kuri paredz samazināt ES fondu administrēšanas sadarbības iestāžu (valsts aģentūru) skaitu. Pirmais variants paredz atstāt tikai vienu administratīvo iestādi Es fondu apgūšanai, otrs variants paredz atstāt četras iestādes, dalot tās pēc finansējuma saņēmēju mērķa grupām, bet trešajā variantā, tiek piedāvāts atstāt trīs iestādes, dalot tās pēc finansējuma programmām – cilvēkresursi un nodarbinātība, uzņēmējdarbība un inovācijas, infrastruktūra un pakalpojumi.
LDDK atbalsta pirmo FM optimizācijas variantu, kas paredz atstāt tikai vienu sadarbības iestādi esošo 8 aģentūru vietā. Vienas institūcijas darbība nodrošinās vienotas administratīvās prasības un vienotu pieeju ES fondu administrēšanai (uzraudzībai, pārbaužu veikšanai, publicitātes, maksājumu administrēšanai). Realizējot pārmaiņas, tiek samazināts arī kontroļu pārklāšanās risks un administratīvais aparāts vismaz par 28%, kas dod iespēju lietderīgāk izmantot administrēšanā iesaistīto cilvēkresursu kapacitāti un nodrošina efektīvāku administrēšanas procesa koordinēšanu.
FM minētie optimizācijas plāna ieviešanas riski – atsevišķu programmu un projektu ieviešanas aizkavēšanās, labas prakses nepiemērošana, atbilst šīs dienas ES fondu apgūšanas situācijai. LDDK saredz iespēju, ieviešot optimizācijas plānu, šos riskus novērst, protams, pie nosacījuma, ka pārmaiņas veic atbildīgs līderis ar augstām vadības prasmes iemaņām.
FM ir rūpīgi jāizvērtē, kuras programmas/aktivitātes tiks aizkavētas ieviešot optimizācijas programmas un laicīgi jānovērš saistītas problēmas.
LDDK aicina arī ES institūcijas (Eiropas Komisiju) operatīvi izvērtēt, Finanšu ministrijas sagatavotos un sagaidāms arī Latvijas valdības atbalstītos risinājumus ES fondu ātrākai apguvei, un nekavēties ar ieviešanas sistēmas atkārtotu akreditāciju, lai novērstu ar institucionālajām izmaiņām saistītos riskus.
