LDDK aicina uzņēmējus balsot EP vēlēšanās vērtējot deputātu kompetenci ekonomikā

Lai vienotos par Latvijas uzņēmēju un pašvaldību interesēm ES jautājumos un izvērtētu Latvijas dalības ES pirmo 5 gadu rezultātus, LDDK sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā šī gada aprīlī un maijā rīkoja piecas reģionālās debates ar "Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva", kurā tika aicināti piedalīties uzņēmēji, reģionu pašvaldību vadītāji, Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, kā arī masu mediji, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Debatēs izkristalizējās svarīgākās problēmas, ar ko Latvijai un tās tautsaimniecībai ir jāsaskaras, kā arī tika identificēti virzieni un galvenie principi, saskaņā ar kuriem jātiek organizētai Latvijas dalībai un valsts, atsevišķu nozaru, Latvijas konkurētspējas pamatā svarīgo jomu aizstāvībai un interešu pārstāvniecībai ES.

Galvenie secinājumi no piecām reģionālajām debatēm:
• Nepieciešama sadarbība un dialogs, atklātas diskusijas starp dažādām sabiedrības grupām, to pārstāvjiem – gan nevalstisko, gan valstisko sektoru, lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā, tai skaitā vienā no tās institūcijām – Eiropas Parlamentā;
• Ir svarīgi apzināties, ka Latvija ir līdztiesīga ES dalībvalsts un ir atbildīga par lēmumiem, ko pieņem. Sekmīgas dalības ES pamatā ir mērķtiecīga aktivitāte un līdzsvaroti, izsvērti lēmumi, vadoties no tā kāda ietekme ir un būs attiecībā uz Latvijas tautsaimniecību. Ir jāstiprina pašu kompetence un atbildība. Nepieciešama pēctecība lēmumiem nacionālā līmenī;
• Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvībai ir nepieciešama iniciatīva no pašu uzņēmēju puses – nepieciešama stipra pārstāvniecība, kas panākama ar apvienošanās organizācijās, stratēģiska domāšana, spēja redzēt normatīvo aktu projektu ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbību vidējā termiņa – trīs līdz četru gadu ietvaros;
• Sekmīgas dalības ES priekšnoteikums un vienlaikus Latvijas prioritāte dalībai ES ir savas konkurētspējas stiprināšana:
1. investīcijas izglītībā un inovācijās, jaunu tehnoloģiju radīšana;
2. nodarbinātības sekmēšana – jaunu darbavietu radīšana un esošo saglabāšana u.c.;
3. pamatprioritāte – enerģētikas, veselības aprūpes un izglītības sektors.
• Nepieciešama savstarpējā uzticēšanās – tad birokrātija būs mazāka un sabiedrības, t.sk. uzņēmēju, iesaiste lēmumu pieņemšanā - lielāka. Jāmaina attieksme pret uzņēmējiem – kā atbildīgiem, kas rada darbavietas, maksā nodokļus, tādejādi atbalsta un sekmē tautsaimniecību un veido labklājības pamatu Latvijā;
• Uzņēmēju pieprasītā kompetence jeb kritēriji EP deputātiem no Latvijas ir:
1. Būt atvērtiem priekšlikumu un problēmu uzklausīšanā un būt Latvijas ekonomisko vajadzību lobijiem – tas ir interešu pārstāvji - un palīdzētu ja ne novērst Latvijas uzņēmējiem nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu, tad vismaz panākt to normu mīkstināšanu;
2. Būt par Eiropas vēstniekiem Latvijā, profesionāli skaidrot ES dienas kārtības jautājumus un Latvijas iespējas tajos iesaistīties, labi pārzinot Latvijas tautsaimniecības vajadzības.
3. Pārzināt ekonomiku, jo jaunajā EP sasaukumā deputātu prioritātēm jābūt ekonomikai (ekonomikas atjaunošana, platjoslas interneta pieslēgums, energoefektivitāte), nodarbinātības politikai un dalība ES budžeta izstrāde ievērojot un analizējot Latvijas tautsaimniecības intereses ciešās konsultācijas ar visām ieinteresētājām pusēm. 

LDDK aicina pirms balsot rūpīgi izanalizēt, cik lielā mērā ir cerības, ka viens vai otrs vēlēšanu saraksts un deputātu kandidāts risinās Latvijas tautsaimniecībai būtiskos jautājumus arī strādājot EP kā no Latvijas ievēlētam deputātam, sekmējot Latvijas kā valsts un arī tās iedzīvotāju konkurētspēju vietējā, nacionālā, reģionālā, kā arī ES un starptautiskā līmenī.

Uzziņai

Reģionālo debašu ciklu "Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva" organizēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Ārlietu ministrijas ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.

Apaļā galda debates notiks 30.aprīlī Rīgā, 5.maijā Cēsīs, 13.maijā Liepājā, 15.maijā Rēzeknē un 22.maijā Jēkabpilī. Visās debatēs tika aicināti piedalīties uzņēmēji, reģionu pašvaldību vadītāji, Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, kā arī masu mediji, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Apaļā galda debatēs tika rīkotas, lai diskutēts par Latvijas dalības ES rezultātiem, Latvijas nākotnes prioritātēm ES un konkrētiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai padarītu efektīvāku Latvijas dalību ES. Reģionālo debašu rezultāti tiks izmantoti informatīvā ziņojuma "Latvijas dalība ES - pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013." vidusposma izvērtējumā.

Piecās debatēs kopā piedalījās 129 cilvēki, tai skaitā 36 uzņēmēji, 43 EP deputātu kandidāti, 36 valsts un pašvaldību darbinieki, 14 sociālo partneru un NVO pārstāvji, 4 akadēmiķi, 1 starptautisko organizāciju pārstāvji – 1.