LBAS kategoriski neatbalsta un asi kritizē ministrijas priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai
Rīga, 29.aug., LETA. Ņemot vērā Latvijas esošo situāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski neatbalsta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, aģentūrai LETA sacīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Viņš skaidroja, ka, pieņemot šādus lēmumus, būtu jāpaskatās, kāda caurmērā ir vidējā valsts sociālās apdrošināšanas likme darbiniekam Lietuvā un Igaunijā - pamatā tie ir 3%. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar Latviju, starpība ir 7,5%, bet nākamgad jau 8% - tie ir simti miljoni eiro, kas izņemti no neto darba samaksas, vairāk nekā abās kaimiņvalstīs. "Ja mēs šādas lietas ignorējam un, ieraugot kādu vietiņu, kur tiešām Latvijā ir labvēlīgāka situācija darbiniekam, uzreiz mēģinām to ar sarkanu pildspalvu izsvītrot kā pilnīgi nepieņemamu un neiespējamu, turklāt neskatāmies uz situāciju kopumā, tad man tiešām ir kauns par šādiem problēmas risinājumiem," teica Baldzēns.
Viņš norādīja, ka, ja kāds darba devējs uzskata, ka slimības lapu dēļ nav konkurētspējīgs un šī situācija viņam rada problēmas - viņš ir pilnīgi nekonkurētspējīgs Igaunijā un Lietuvā, un varbūt viņam būtu jāpadomā, vai vispār vajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā, jo, piemēram, Igaunijā viņš būtu "beigts uz vietas".
Baldzēns teica, ka, izsakot šādus priekšlikumus, jāņem vērā jau tagad esošās darba devēja priekšrocības, salīdzinot ar situāciju kaimiņvalstīs. LBAS uzskata, ka arī šajā jautājumā jāturpina jau iesāktais ceļš, mēģinot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 20%, kā jāstrādā pie tā, lai sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā būtu līdzīgas kaimiņvalstīs dzīvojošajiem. Latvijā jārūpējas, lai iedzīvotāji nebūtu papildu motivēti braukt prom uz ārzemēm, jo "Latvijā jau to neto darba samaksu nevar nopelnīt".
LBAS lielas cerības, lai uzlabotu situāciju, liek uz jau sākto darbu pie veselības aprūpes finansējuma vairošanas. Nemainot veselības aprūpes finansējuma apmēru, saglabājot esošo pakalpojumu grozu un zemo mediķu atalgojumu, problēma netiks atrisināta nekad. "Ja ir kāds, kas simulē savu slimību, tad Veselības ministrijai (VM) un LM ir iespējas pieķert šos cilvēkus, kas "sēņo", kad darba devējam darba grafiks deg," uzsvēra Baldzēns.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.
Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) otrdien atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
