Latvijas Slimnīcu biedrība aicina jaunos ārstus stažēties slimnīcās

Patlaban notiek konkurss uz valsts finansētajām rezidentūras studiju vietām, un jaunie ārsti pretendē uz kādu no valsts apmaksātajām 232 rezidentūras vietām 2021./2022. akadēmiskajā gadā. Kad tās būs aizpildītas, daļai pretendentu būs iespēja izvēlēties maksas rezidentūru, bet visiem studentiem vietu nepietiks. Latvijas Slimnīcu biedrība aicina studentus nedoties meklēt iespējas ārzemēs, bet papildināt vietējo ārstu rindas tepat, stažējoties Latvijas slimnīcās.

“Jau vairākus gadus medicīnas pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā valsts budžeta vietu skaits rezidentūrā. Šogad saņemtais rezidentūras pieteikumu skaits dažās specialitātēs pārsniedz pat desmit pieteikumus uz vienu vietu! 21 pretendents uz divām pediatra vietām, 18 pieteikumi uz vienu dermatologa, venerologa vietu, desmit pieteikumi uz vienu kardiologa vietu, divreiz vairāk pieteikumu nekā vietu tik ļoti nepieciešamajā anesteziologa, reanimatologa specialitātē – saraksts ir garš. Proporcijas dažādās specialitātēs katru gadu mainās, bet nemainīgs paliek fakts, ka uz vienu vietu pretendē vairāki jaunie speciālisti. Rezidentūra ir obligāta - ārsta diplomu ieguvušajiem speciālistiem nav cita ceļa, kā kļūt par sertificētiem ārstiem, bet, ņemot vērā Latvijas kapacitāti rezidentūras studiju nodrošināšanā un pāri palikušo studētgribētāju skaitu, jaunajiem speciālistiem jāmeklē alternatīvas un to var piedāvāt reģionālās slimnīcas,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

J. Kalējs skaidro, ka Latvijas reģionu slimnīcas ļoti asi izjūt ārstu - speciālistu trūkumu. Pašreizējā sistēmā paaudžu nomaiņa notiek ļoti lēni, un tas, ka daļai medicīnas studiju absolventu nebūs iespēju uzreiz turpināt studijas rezidentūrā izvēlētajā specialitātē, vēl vairāk padziļinās šo plaisu un ārstu-speciālistu iztrūkumu. Latvijas Slimnīcu biedrība novērtē pamatstudijas beigušo speciālistu potenciālu un aicina vērsties slimnīcās, izmantojot iespēju strādāt citu ārstu uzraudzībā.

“Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenoliedzami ir daudz un dažādu izaicinājumu. Viens no tiem ir rezidentūras jautājums, kas tiek  aktualizēts jau gadiem. Uz personālresursu plānošanas nepilnībām norāda gan izglītības iestādes, gan ārstu asociācijas. Pie pašreizējā veselības aprūpes speciālistu trūkuma katrs jaunais ārsts ir nozīmīgs, tādēļ ir jāmeklē iespējas nodrošināt vairāk rezidentūras vietu. Beidzot arī jāsāk reāli raudzīties uz ārstu kvotām un trūkstošajiem speciālistiem valsts finansētajā medicīnā, t. sk. slimnīcās. Saprotam, ka risinājums nebūs tūlītējs, bet Latvijas reģionālās slimnīcas ir gatavas uzņemt un izglītot jaunos speciālistus, dodot tiem iespēju iegūt praktiskas iemaņas un būt apritē,” saka J. Kalējs.

Katra gada sākumā Latvijas slimnīcu vadītāji iesniedz informāciju par nepieciešamo speciālistu skaitu, bet saņemtā informācija ir tikai viens no punktiem, pēc kā tiek vērtēts un noteikts rezidentūras vietu skaits. Redzot pieņemtos lēmumus par vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm, Latvijas slimnīcu vadītāji atzīst, ka trūkstošo speciālistu skaits ir lielāks, nekā plānots nodrošināt vietas rezidentūrā, līdz ar to, rodas speciālistu iztrūkums un ir jādomā, kā aizpildīt trūkstošās vakances. Rezidentūras vietu skaita plānojumā nav vērojama atbilstība optimālam slimnīcu personālresursu plānojumam, kas būtu balstīts uz kopējo valsts teritoriālo plānojumu un reģionu sadalījumu, iedzīvotāju skaitu tajos un prognozēto sabiedrības veselības dinamiku, sabiedrības novecošanos un citiem parametriem, kas ietekmē veselības sistēmas noslogojumu. Pašreizējais ieguldījums veselības aprūpes speciālistos tiks izjusts tikai pēc četriem, pieciem gadiem, kas ir vidējais rezidentūras ilgums.

“Iemesli, kādēļ jaunie ārsti neuzsāk rezidentūras studijas, ir dažādi. Daļa neiegūst valsts apmaksātās rezidentūras vietas izvēlētajās specialitātēs, bet daļa, iespējams, nemaz nepretendē, jo vēl nezina, kādu virzienu izvēlēties. Varbūt ir kāds cits iemesls, piemēram, vēlme doties uz ārzemēm, kas nav nemaz tik vienkārši, jo procesu šobrīd kavē gan Covid-19 situācija pasaulē, gan tas, ka jaunajiem ārstiem nepieciešami noteikti valodu sertifikāti. Jebkurā gadījumā, jaunie ārsti ir laipni gaidīti reģionālajās slimnīcās, jo šeit viņi var iegūt pirmo pastāvīga ārsta darbības pieredzi, kura tiek kontrolēta citu pieredzējušu ārstu uzraudzībā. Perifērijas slimnīcās jaunajiem speciālistiem ir iespēja ciešāk kontaktēties ar pacientiem, nereti strādāt viens pret vienu, jo apkārt nebūs tik daudz personāla un citu rezidentu. Protams, visos gadījumos jaunā ārsta darbība tiek uzraudzīta, neatkarīgi no tā, vai jaunais ārsts ir stažieris vai rezidents,” stāsta Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, ķirurgs Egons Liepiņš.

Jūrmalas slimnīcā jau šobrīd strādā vairāki ārsti – stažieri, kuri dažādu iemeslu dēļ nav uzsākuši studijas rezidentūrā, un E.Liepiņš atzīst, ka līdzšinējā pieredze ir ļoti laba.

“Nav noslēpums, ka, it īpaši reģionālajās slimnīcās, trūkst speciālistu un kadru maiņa ir ļoti lēna un smagnēja, tādēļ algojam ārstus-stažierus un sniedzam viņiem iespēju citu ārstu uzraudzībā gūt praktisku pieredzi ārsta darbā. Tā ir arī iespēja jaunajiem, diplomētajiem ārstiem izmēģināt izvēlēto specialitāti un saprast, vai tā patiešām būs īstā. Mums ir lielisks piemērs – pie mums strādā ārste-stažiere, kura bija plānojusi izvēlēties ķirurģiju, bet pie mums stažējās kā ārsts - anesteziologs reanimatoloģijas nodaļā. Viena gada laikā viņa pie mums ir ieguvusi tādu pieredzi un pierādījusi sevi, ka  šaubu nav – lai gan viņas darbu uzrauga pieredzējuši ārsti, viņa noteikti ir gatava strādāt patstāvīgi. Jaunā ārste ir sapratusi, ka šī specialitāte viņai patīk un padodas, un ir atrasts īstais aicinājums. Jau viena gada laikā, iegūstot praktisku pieredzi, jaunie speciālisti var labāk noformulēt savas vēlmes un spējas,” stāsta E.Liepiņš, piebilstot, ka Jūrmalas slimnīcā jau tagad ir atvērtas vairākas ārstu-stažieru vakances un pēc rezidentūras konkursa noslēguma, kad pašreizējie stažieri būs sapratuši savas tālākās gaitas, tiks atvērtas vēl vairākas vakances ķirurģijas, iekšķīgo slimību un anestezioloģijas nodaļās.