Latvijas iedzīvotāji veselību visvairāk uztur ar ūdeni, veselīgu uzturu un sportu
Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% pētījuma dalībnieku minēja, ka lielāks ūdens daudzums uzturā ir galvenā metode, ko viņi izmanto veselības spēcināšanai. Savukārt 34% respondentu norādīja, ka galvenokārt veselību uztur ar veselīgu ēdienu, bet 33% - ar sporta nodarbībām.
Nedaudz mazāk kā trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka veselību pirmām kārtām stiprina, iespējami vairāk uzturoties svaigā gaisā, kārtīgi izguļoties un lietojot vitamīnus.
Dažādu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanu savā ikdienā ieviesuši 9% respondentu.
Savukārt 13% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka ikdienā savas veselības labā nedara neko.
Pētījums ļauj secināt, ka būtiski atšķiras sieviešu un vīriešu stratēģija veselības uzturēšanas veidu izvēlē. Sievietēm ir vairāk raksturīgi pievērst uzmanību tam, ko ēd, kārtīgi izgulēties un stiprināt organismu ar vitamīniem. Savukārt stiprā dzimuma pārstāvji par galveno veselības uzturēšanas stratēģiju izvēlas sportu (40%). Daiļā dzimuma pārstāvju vidū sports ir krietni nepopulārāks (26%).
Vīrieši arī biežāk nekā sievietes uzsvēra atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem vai lietošanas samazināšanu nolūkā saglabāt veselību.
Pētījums izgaismo, ka aktīvākie vitamīnu lietotāji ir respondenti vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem, kā arī starp cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem.
Gados vecākie respondenti arī biežāk (16%) savas veselības uzturēšanai lieto medikamentus un/vai uztura bagātinātājus.
Vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana līdztekus sportam un kaitīgo ieradumu atmešanai/samazināšanai ir galvenokārt pilsētniekiem raksturīgas veselības uzlabošanas stratēģijas. Savukārt laucinieki izvēlas vairāk elpot svaigu gaisu (37% pretstatā 27-29% pilsētnieku) vai nedarīt neko (21% pretstatā 7-13% pilsētnieku).
Aktīvu rīcību savas veselības uzlabošanai, iesaistoties sportiskās aktivitātēs un stiprinot organismu ar vitamīniem, biežāk izvēlas krievu vai citas tautības pārstāvji. Latvieši ir kūtrāki, un vairāk dod priekšroku labam miegam un svaiga gaisa elpošanai.
Komentējot pētījuma rezultātus, uztura speciāliste un nūjošanas instruktore Liene Sondore sacīja, ka tie ir visnotaļ priecējoši, jo liecina, ka liela daļa sabiedrības atbildīgi attiecas pret savu veselību.
"Mani gandarī tas, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto vai vismaz apgalvo, ka lieto veselīgu uzturu, dzer daudz ūdens un velta laiku sporta nodarbībām," sacīja eksperte.
Tomēr, pēc viņas teiktā, nedaudz satraucošs ir fakts, ka ievērojama daļa jeb 13% mūsu valsts iedzīvotāju neko nedara savas veselības labā.
"Tas rada bažas, ka šie cilvēki tuvākā vai tālākā nākotnē var saskarties ar kādu no veselības problēmām - sirds un asinsvadu slimībām, otrā tipa cukura diabētu vai aptaukošanos," brīdināja Sondore.
Turklāt nepriecē arī pētījumā konstatētais, ka sievietes mazāk nekā vīrieši veselības labā ir gatavas atteikties no kaitīgiem ieradumiem, kuri sirds un asinsvadu un citu slimību riska faktors, viņa atzina.
Pētījumu "Snapshots" no 11.marta līdz 18.martam pēc "Euroaptieka" pasūtījuma veica kompānija "Omnicom Media Group", aptaujājot 935 cilvēkus visos Latvijas reģionos.
Informāciju sagatavoja Dagnija Veidemane, SIA "Euroaptieka" pārdošanas un mārketinga vadītāja
Foto: Stock.XCHNG
