Latvija atzinīgi vērtē panākto valsts interešu iestrādi ES klimata un enerģētikas likumdošanā
Eiropadomes izdevās panākt būtiskas vienošanās attiecībā uz Klimata un enerģētikas likumdošanas paketi, Eiropas ekonomikas atveseļošanu un finanšu sistēmas stabilizēšanu, kā arī Lisabonas līguma turpmāko virzību.
Atbildot uz referenduma laikā Īrijas pilsoņu paustajām bažām par Lisabonas līguma ietekmi uz nodokļu politiku, Īrijas tradicionāli īstenoto abortu aizlieguma un neitralitātes politiku, Eiropadome uzsvēra, ka Lisabonas līgums to neskars. Eiropadome vienojās par nepieciešamību rast juridisku risinājumu, kas ļautu katrai dalībvalstij arī turpmāk saglabāt vienu komisāra vietu Eiropas Komisijas sastāvā. Ņemot vērā Eiropadomes vienošanos šajos Īrijai būtiskajos jautājumos, Īrija pauda apņemšanos panākt Lisabonas līguma ratifikāciju 2009.gada laikā.
Eiropadome vienojās par kopīgu plānu Eiropas ekonomikas atveseļošanai, kas piedāvā ekonomikas politikas instrumentu ietvaru ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai. Konkrētu politikas instrumentu izvēle ir katras dalībvalsts ziņā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts esošo situāciju un prognozes par turpmāko attīstību. ES dalībvalstīs, tai skaitā, Latvijas eksporta tirgos, veiktie fiskālie pasākumi atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas eksporta nozaru potenciāla realizāciju.
Latvijai ir svarīgi, ka plāns paredz vienkāršot un paātrināt ES fondu saņemšanas procedūras, palielināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apjomu īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanai un videi draudzīgiem transporta līdzekļiem. Turpmākajiem 2 gadiem tiek atviegloti valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi, kā arī paātrinātas valsts pasūtījuma procedūras.
Eiropadome nolēma pārdalīt ES budžeta resursus tādām prioritārām nozarēm kā enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte.
Eiropadome panāca politisku vienošanos par ES klimata un enerģētikas likumdošanas paketi. Padome turpinās strādāt pie galīgās politiskās vienošanās panākšanas ar Eiropas Parlamentu līdz šī gada beigām.
Klimata un enerģētikas paketes pieņemšanai ir būtiska nozīme gan no pasaules vides vērtību saglabāšanas viedokļa, gan arī ņemot vērā nepieciešamību attīstīt un modernizēt ES un arī Latvijas enerģētiku.
Panāktā vienošanās par klimata un enerģētikas paketi ir kompromisa lēmums, kurā Francijas prezidentūra, cik iespējams, ir ņēmusi vērā dalībvalstu dažādās un brīžiem arī savstarpēji pretrunīgās intereses. Ir ņemtas vērā arī nozīmīgākās Latvijas intereses.
Būtiskākais ieguvums Latvijai ir tas, ka ir ņemts vērā emisiju samazinājums laika posmā kopš 1990. gada. Šis samazinājums Latvijā ir radies ne tikai bijušās PSRS rūpniecības sabrukuma rezultātā, bet arī lielā mērā pateicoties energoefektivitātes pasākumiem un ražošanas modernizācijai enerģētikas un rūpniecības sektorā. Sasniegtā progresa novērtēšana pēc sākotnējiem aprēķiniem varētu dot Latvijai emisijas kvotu izsoļu pieaugumu no 3,2 līdz 4,6 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā, kas procentuāli sastāda 44% un ir lielākais procentuālais pieaugums starp dalībvalstīm. Šāds izsoļu pieaugums dos būtisku atbalstu jauno prasību ieviešanai.
Būtiski ir arī tas, ka ņemta vērā Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas iespējamā ietekme ne tikai uz Lietuvas, bet arī Latvijas energoapgādi, paredzot kompensācijas iespēju.
Panāktā vienošanās paredz izņēmumus no 100% elektroenerģijas izsolēm, kas pirms piemērošanas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas uzliek lielu atbildību Eiropas Komisijai izvērtēt, vai bez maksas piešķirtās emisijas kvotas neradīs potenciāli negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju.
Panāktie nosacījumi par emisijas kvotu piešķiršanu rūpniecībai būs izdevīgi arī Latvijas rūpniecībai, lai tā būtu konkurētspējīga arī ārpus Eiropas Savienības.
Eiropadome atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšlikumu par Austrumu partnerību. Šī iniciatīva nākotnē ļaus pastiprināt ES divpusējo un daudzpusējo politiku attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem austrumos - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu, kā arī palīdzēs šim valstīm turpināt uzsāktos reformu procesus, tādējādi stiprinot šo valstu stabilitāti un veicinot turpmāku tuvināšanos ES. Eiropadome aicina ES institūcijas turpināt darbu pie Austrumu partnerības iniciatīvas ar mērķi panākt tās apstiprināšanu 2009.gada marta Eiropadomes sanāksmē. Austrumu partnerības īstenošanu ir paredzēts sākt Čehijas prezidentūras laikā (2009.gada I pusgadā), sasaucot pirmo partnervalstu samitu.
Eiropadome apstiprināja arī deklarāciju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas stiprināšanu, kas ietver trīs būtiskus dokumentus: ziņojumu par Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšanu, deklarāciju par starptautisko drošību, kā arī deklarāciju par ES civilo un militāro spēju stiprināšanu.
