Zem diviem tūkstošiem pacientu ar dažādu ādas vēža formu diagnozi gadā, no tiem ik gadu vidēji 230 jauni pacienti ar bīstamāko ādas vēzi – melanoma. "Veselības centra 4" grupas dermatoloģijas klīnikā tagad ir pieejama Baltijā pirmā uz mākslīgā intelekta darbības principiem balstīta diagnostikas iekārta, kas palīdz ārstam atpazīt un novērtēt pat vienu milimetru sīkus audzējus.   

Tikai ar diagnozi melanoma Latvijā ik gadu mirst ap 90 cilvēku, neskatoties uz to, ka, laicīgi diagnosticēta, šī slimība ir pilnībā izārstējama. "Statistiski visbiežāk sastopamais ādas vēža paveids Latvijā ir bazālo šūnu karcinoma, bet bīstamākā ir melanoma, jo tās attīstība ir strauja un ārstēšana, diagnosticējot novēloti, grūta un dārga. Tāpēc diagnostikai šeit ir milzīga vērtība, jo agrīna melanomas atpazīšana spēj glābt cilvēka dzīvību," uzsver dr. Raimonds Karls, dermatoloģijas klīnikas vadītājs.

Mūsdienās melanomas diagnostika notiek divos etapos, pirmais – cilvēkam izvērtējot visus ķermeņa veidojumus (bijis, jauns, mainījies), un otrs, izvērtējot konkrētu veidojumu, vēl pirms tas iegūst iespējamās melanomas ABCD pazīmes.

Autors: diagnostikas iekarta adas veza atpazishanai

Pieredzē dalās melanomas paciente Sondra Zaļupe: "Tā kā manu ķermeni klāj daudz dažāda izmēra un krāsu dzimumzīmīšu, tad esmu ļoti priecīga par iespēju tās visas operatīvi piefiksēt un salīdzināt izmaiņas. Iepriekš process aizņēma diezgan ilgu laiku un prasīja pacietību, šobrīd, tās ir pāris fotogrāfijas un pacients tiek pie sirdsmiera. Bailēm šeit nav vietas, jo process ir ātrs, nesāpīgs un pat aizraujošs, jo varam būt klātesoši neaptveramai tehnoloģiju attīstībai. Nevelciet garumā – saku no pieredzes!"

Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnai melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanai. Vācijas uzņēmuma "FotoFinder" ādas vizualizācijas diagnostikas iekārta "FotoFinder ATBM Master" ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem – gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Aparatūra ar augstu procentuālo varbūtību spēj konstatēt, vai ādas veidojums ir vai nav audzējs.

"Mākslīgā intelekta uzdevums ir palīdzēt ārstam atpazīt veidojumus, abos etapos – gan izvērtējot visus, gan konkrētu veidojumu, īpaši tos, kuri savā attīstībā ir niecīgi un ar neapbruņotu aci nemanāmi. Jauna punktiņa parādīšanās uz ādas var būt pirmā pazīme draudošām briesmām. Iekārtas priekšrocība ir spēja agrīni diagnosticēt melanomu tad, kad veidojumam vēl pat nav ne vien klīniskās, bet arī dermatoskopiskās pazīmes. Tas nozīmē, ka ļaundabīgu veidojumu ir iespējams atpazīt ļoti ilgu laiku pirms tas ieguvis jebkādas pazīmes klasiskajam ABCD algoritma pielietojumam", stāsta ārsts.

Iekārta veic pacienta ādas virsmas skenēšanu ar augstas izsķirtspējas kameru (50 MPix), polarizētā gaismā iegūst augstas izšķirtspējas ādas veidojumu attēlus, saglabā tos datora atmiņā, automātiski salīdzina iegūtos veidojumus ar iepriekšējiem izmeklējumiem – atrod jaunus, līdz šim nebijušus veidojumus, izvērtē iepriekš eksistējošus veidojumus un atpazīst vismazākās izmaiņas, kas var liecināt par ļoti agrīnām ļaundabīgām pazīmēm. 

Šādi izmeklējumi noderīgi jebkuram cilvēkam, bet īpaši ieteicami cilvēkiem ar daudziem ādas veidojumiem, cilvēkiem, kuriem bijuši saules apdegumi, ir apmeklēts solārijs, kā arī tiem, kuriem dzīves laikā nācies sastapties ar ādas vēža diagnozi, īpaši melanomu, vai kuriem asinsradinieku vidū ir bijuši ādas vēža gadījumi.

2018. gadā globālajā klīniskajā pētījumā par ādas veidojumu diagnosticēšanu mākslīgais intelekts pārspēja 58 dermatologu grupu, uzrādot augstāku precizitāti, salīdzinot ar ārstu dermatologu. Pētījuma dati apstiprina, ka vidēji statistiskais dermatologs "zaudē" ādas veidojumu diagnostikas precizitātē salīdzinājumā ar iekārtu. 2020. gadā tika publicēti pētījuma (ar 96 dermatologu dalību) rezultāti, kas apstiprina iepriekšējos datus, proti, mākslīgais intelekts darbojas ārstu-ekspertu līmenī.