Labklājības ministrs nepiekrīt veselības finansēšanai no sociālā budžeta
Foto: Lita Krone/LETA
Veselības finansēšana no sociālā budžeta graus stabilu un sakārtotu sistēmu, kas ir paredzēta citiem mērķiem, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Ministrs norāda, ka kategoriski iebilst pret sociālo iemaksu daļas novirzīšanas veselības nozarei. Viņš pat izsakās, ka par šo naudu varētu nekavējoties atļauties indeksēt pensijas, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan 50% no vidējās iemaksu algas.
"Protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr, neizvērtējot ekonomisko ietekmi un sekas, nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. Tas būtu kā ar cirvi sist pa pulksteņa mehānismu," uzsver ministrs.
Viņš norāda, ka ir pārsteigts par to, ka Veselības nozares darba grupa pirms publiskiem paziņojumiem par veselības finansēšanu no sociālā budžeta uz diskusiju nav aicinājusi Labklājības ministrijas pārstāvjus un nav uzklausījusi viedokli ne politiskā, ne ekspertu līmenī.
Viņš arī norāda, ka nav nekāda pamatota ekonomiskā izvērtējuma un esošās situācijas budžeta analīzes, lai realitātē ieviestu darba grupas priekšlikumu.
"Šobrīd tas vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu populisma vai arī loģiski nepārdomāta soļa," pauž Augulis.
Ministrs norāda, ka pus procents, ko 2015.gadā darba grupa vēlas novirzīt veselībai, sociālajā budžetā ir liela summa - tie ir apmēram 34,6 miljoni eiro. Savukārt, kā plānots, 2017.gadā novirzot 3%, tie būtu vismaz 233,2 miljoni eiro, kas būtiski apdraudētu sociālā budžeta stabilitāti nākotnē, uzsver Augulis. Šādā gadījumā būtu jādomā par atsevišķu sociālās apdrošināšanas veidu pārskatīšanu, viņš piebilst.
"Iespējams, pastāv ilūzija, ka šis ir vienkāršākais veids, kā ātri un nesāpīgi pārdalīt finansējumu. Tādā gadījumā redzu būtiskas pretrunas, jo iepriekš man bija jācīnās par papildu finansējumu pensiju indeksācijai un jāpierāda, ka sociālais budžets to spēs nodrošināt. Tāpat diskusijas par iespējām pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās mazākās pensijas uztvēra kā nekoleģiālu rīcību. Tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz, ka no sociālā budžeta var vienkārši dažus procentus jeb vairākus simtus miljonu eiro noņemt nost. Tādā gadījumā mēs nekavējoties varam atļauties indeksēt pensijas, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan 50% no vidējās iemaksu algas," uzsver Augulis.
Viņš akcentē, ka šobrīd būtiskākais ir domāt, kā sociālais budžets pārdzīvos nākotni, jo Latviju vēl sagaidot demogrāfiskie izaicinājumi - nodokļu maksātāju skaita samazināšanās.
Augulis skaidro, ka šī iemesla dēļ sociālajā budžetā mērķtiecīgi tiek veidots uzkrājums kā drošības spilvens nākotnes riskiem. Šobrīd sociālais budžets ir stabils, un tajā pirmo gadu pēc ekonomiskās krīzes veidojas uzkrājums.
"Ir vienreiz jābeidz raudzīties īstermiņa perspektīvā pāris gadu griezumā un jāsāk pieņemt ilgtermiņā pamatoti lēmumi - ar mērķi nodrošināt stabilitāti un drošību valstī," uzsver ministrs.
Viņš aicina rast ilgtermiņa risinājumu veselības nozares problēmu atrisināšanai.
