LĀB neatbalsta Veselības finansēšanas likumprojekta tālāku virzību un lūdz deputātus to atdot VM pārstrādāšanai
Rīga, 31.okt., LETA. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) uzskata, ka Veselības finansēšanas likumprojekts ir nekvalitatīvs, nepārdomāts un neatbilst esošajai situācijai, tāpēc aicina Saeimas deputātus to atdot Veselības ministrijai (VM) pārstrādāšanai, liecina LĀB nosūtītā vēstule likuma virzītājiem.
Vēstulē pausts, ka Ārstu biedrības valde pieņēma lēmumu neatbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta tālāku virzību, turklāt LĀB neredz iespēju piedalīties likuma izstrādē un virzīt likumu, kurš neatbilst labai likumdošanas praksei un kas ir pretrunā Latvijas Satversmei.
Biedrība aicina Saeimas deputātus atsevišķu būtisku ar tālāko finansējumu saistīto regulējumu izdalīt atsevišķā likumā, piemēram, "Par veselības aprūpes reformu un finansējuma nodrošinājumu", kurā jāparedz finansējums veselības aprūpei 2020.gadā vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un pakāpenisks konkrēts pieaugums arī 2018. un 2019.gadā.
Vienlaikus biedrība aicina deputātus likumprojektu atdot VM pārstrādāšanai, nosakot konkrētus, saprātīgus termiņus un pienākumu izstrādāt funkcionējošu valsts obligātās apdrošināšanas modeli ar aprēķiniem un pamatojumu.
Ārstu biedrība vēstulē uzskaitījusi vairākus likumprojekta trūkumus, tostarp to, ka likumprojektam trūkst paša pamata, proti, koncepcijas un aprēķinu. "Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz Ministru kabineta (MK) apstiprināto konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", tomēr arī šajā dokumentā nav definēti sasniedzamie mērķi, indikatori, iezīmētas plānotās sistēmas izmaiņas un nopietna analīze par ieguvumiem un riskiem, kā arī nav aprēķinu plānotajam budžeta līdzekļu sadalījumam saistībā ar definētajiem indikatoriem," teikts vēstulē.
LĀB vēstulē uzsver, ka finansējuma palielināšana nozarei ir ārkārtīgi svarīga, bet pati par sevi tā vēl nerisina samilzušās organizatoriskās problēmas.
Kā būtiskāko likumprojekta trūkumu LĀB sauc principu un kritēriju neesamību. Vēstulē pausts, ka principi un kritēriji nav definēti ne attiecībā uz pakalpojumu grozu veidošanu, ne arī attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju izvēli. Šī iemesla dēļ faktiski nekas nemainās attiecībā pret pašreizējo situāciju, līdz ar to MK arī "turpmāk antikonstitucionāli turpinās noteikt iedzīvotājiem pienākošos medicīniskās palīdzības minimumu, pārkāpjot Satversmi".
Ārstu biedrība arī norāda, ka likuma redakcija ir esošo normu kompilācijas ar atsevišķiem papildinājumiem un plānoto divu pakalpojumu grozu sadalījumu. "Nav nekāda pamatojuma, kādēļ sistēmā, kas tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, nepieciešamas nesamērīgas papildu administratīvās izmaksas, lai piemērotu atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras nav maksājušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas," uzver biedrība.
Vienlaikus LĀB uzskata, ka likumā jābūt precīzam definējumam, kādas ir pašvaldību autonomās funkcijas un atbildība veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, un attiecīgi arī pašvaldību pienākums nodrošināt finansējumu.
Papildus Ārstu biedrība VM un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atgādina, ka veselības aprūpes finansēšanas sistēmas klasificē pēc ieņēmumu struktūras - par obligātās apdrošināšanas sistēmām var runāt gadījumos, kad lielākā līdzekļu daļa tiek ņemta no iedzīvotāju veselības obligātās apdrošināšanas iemaksām. Taču, ja lielākā līdzekļu daļa veidojas no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, tā joprojām būs nodokļos balstītā sistēma, lai kā arī to nesauktu.
LĀB vēstule ar aicinājumu nosūtīta Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), veselības ministrei Andai Čakšai un Slimnīcu biedrības priekšsēdētājam Jevgēņijam Kalējam.
Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) paudusi neizpratni un nožēlu par Ārstu biedrības valdes lēmumu.
LVSADA uzskata, ka šis lēmums liedz atbalstu LVSADA prasībai par mediķu darba samaksas būtiska pieauguma steidzamu garantēšanu Veselības aprūpes finansēšanas likumā. "Ārstu biedrības valde ir pieņēmusi lēmumu, kas var kavēt ārstu un pārējo veselības aprūpes nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanu," norāda arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
