Rīga, 15.janv., LETA. No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, bet Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstināsies.

Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta komitejas šodien atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais - zemākais.

Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa - darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.

Pēc izmaiņām divas slimnīcas - Kuldīgas slimnīca, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība - tiek ievietotas zemākā līmenī, proti, sniegs pakalpojumus trīs obligātajos profilos, nevis septiņos, kā iepriekš. Savukārt četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.

VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, "izvērtējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti", kā arī, lai nodrošinātu "elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas iedzīvotājiem".

Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie cilvēkresursi.

Pēc VM paustā, trešā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās, kā arī pediatrijā. Par trešā līmeņa slimnīcām plānots noteikt Madonas slimnīcu, Cēsu klīniku, Dobeles un apkārtnes slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Ogres rajona slimnīcu.

Trešā līmeņa slimnīcās 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina pieci speciālisti - ķirurgs, anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs, pediatrs un internists. Papildus šajās slimnīcās var tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam.

Otrā līmeņa slimnīcās, kuru vidū varētu būt Alūksnes slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Preiļu slimnīca, Siguldas slimnīca un Tukuma slimnīca, būs nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Tāpat 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai būs jānodrošina trīs speciālisti - ķirurgs un internists, kā arī anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs vai pediatrs.

Pēc VM paustā, papildus otrā līmeņa slimnīcā var tikt nodrošināta darbība tādos profilos kā ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības, pediatrija un traumatoloģija.

Savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošinās darbību divos obligātajos profilos - terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Pirmā līmeņa slimnīcas varētu būt Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Krāslavas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.

VM norāda, ka pirmā līmeņa slimnīcā 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina viens speciālists - internists. Papildus šī līmeņa slimnīcām iespējama pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli.

Ministrija uzskata, ka slimnīcu sadalīšana trīs aprūpes līmeņos pēc būtības nemaina reformā paredzēto stacionāro ārstniecības iestāžu attīstības modeli, tāpēc nav paredzēts minēto konceptuālo ziņojumu grozīt, savukārt turpmāku ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju izveidi un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sadarbības teritorijām paredzēts regulēt ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jomā.

Ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu un augsta līmeņa specifisku veselības aprūpes pakalpojumu augstās izmaksas, sarežģītāko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta Rīgā un nacionālās nozīmes attīstības centros, proti, ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās, pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas koncentrēsies uz veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanu, kas uzlabos pamatpakalpojumu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uzsver VM.

Pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās plānots veicināt slimnīcu sadarbības apvienību izveidi reģionos, lai iedzīvotājiem pieejamāki kļūtu dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumi un slimnīcas sadarbotos savā starpā. Sadarbības teritorijās ārstniecības iestādes varēs efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot ne tikai vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, bet arī vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, uzskata VM.

Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases trešo kārtu".

Kā ziņots, slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā.