Kučinskis: Slimības lapu ierobežošanai tiks meklēts jauns risinājums
Rīga, 29.aug., LETA. Ir jāatrod instrumenti slimības lapu ierobežošanai, tāpēc tiks meklēti citi risinājumi, otrdien pēc valdības sēdes aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Šodien Ministru kabinets uzklausīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, taču labklājības ministrs Jānis Reirs (V) bija negatīvi noskaņots pret paša vadītās ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem.
Kučinskis stāstīja, ka satraukumu par slimības lapu pieaugošā skaita ietekmi uz sociālo budžetu nesen ministru seminārā pauduši valdības pārstāvji, kuri rosinājuši vērtēt iespējas ierobežot slimības lapu pieauguma skaitu.
"Reiram tika dots uzdevums izpētīt iespējamos risinājums un viņš valdībai piedāvāja ziņojumu, ko pats neatbalsta," teica Kučinskis.
Aicināts vērtēt faktu, ka Reirs valdībā iesniedzis ziņojumu ar priekšlikumiem, ko pats neatbalsta, Ministru prezidents sacīja, ka viņš šādu rīcību nenosoda, jo LM sagatavojusi ziņojumu valdības uzdevumā, turklāt par ministrijas priekšlikumiem neesot notikušas diskusijas.
"Izstrādājot budžetu, ministriem tiek uzdoti dažādi uzdevumi. Protams, labāk būtu šos priekšlikumus vispirms pārspriest ekspertu līmenī. Ziņojumā jau nav rakstīts, ka priekšlikumi nedod efektu, bet gan, ka tas prasa pieņemt nepopulāru lēmumu," norādīja premjers.
Viņš pieļāva, ka valdība neatgriezīsies pie LM priekšlikumiem, bet tiks meklēti citi risinājumi. "Ir jāatrod instrumenti, lai situāciju ar slimības lapām normalizētu. Diskusijas vēl notiks," sacīja Kučinskis.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd.
Attiecīgi darba devējs slimības naudu izmaksātu par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, bet Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksātu no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
Tāpat LM piedāvāja noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) atzina, ka viņš neatbalsta LM informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus, izņemot to, kas paredz, ka darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par to, ka slimības gadījumā darbinieks var neapmeklēt darbu trīs dienas gadā. Tāpat pēc labklājības ministra domām, labāks risinājums slimības lapu problēmas risināšanai būtu naudas novirzīšana Veselības ministrijai e-veselības ieviešanai.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. VSAA sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
