Kozlovska: Lauku ģimenes ārstu izstāšanās no streika iemesli ir dažādi, tostarp emocionāli
Rīga, 12.jūl., LETA. Daļas lauku ģimenes ārstu izstāšanās no streika iemesli ir dažādi, tostarp arī emocionāli, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa norādīja, ka patiesie iemesli, kāpēc daļa lauku ģimenes ārstu pārtraukuši streikot, LLĢĀA nav zināmi, jo visi streikojošo kolēģu vārdi un uzvārdi pieejami streika komitejai vai Nacionālajam veselība dienestam (NVD), kas redz ģimenes ārstu līgumu izpildi.
Kozlovka skaidroja, ka katram šie iemesli varēja būt citādi. Viens no iemesliem varētu būt, ka lauku ģimenes ārsti savā praksē ir vieni, un šiem ārstiem nav kā poliklīnikā, kur netālu ir dežūrārsts vai uzņemšanas nodaļa. Lauku ģimenes ārsts ir viens ar savu palīgu, tāpēc pacientu aprūpe varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārsti pārstājuši dalību streikā.
Vienlaikus Kozlovska skaidroja, ka lauku ģimenes ārstiem dalība streikā ir arī emocionāli grūta, jo pacienti daudzu gadu garumā šiem ģimenes ārstiem kļūst jau kā radinieki. Streiks ir psiholoģiski grūts gan pacientiem, gan arī ārstiem, atzina Kozlovska.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša un Kozlovska parakstījuši vienošanos par turpmāku rīcību situācijas uzlabošanai veselības nozarē, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Turklāt NVD pārstāve Evija Štālberga iepriekš informēja, ka vairāk nekā 10% ģimenes ārstu, kuri piedalījās 3.jūlijā sāktajā ģimenes ārstu protesta akcijā, šonedēļ atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Štālberga norādīja, ka pārsvarā par dalības pārtraukšanu paziņojuši ģimenes ārsti lauku reģionos, kuru skaits pakāpeniski pieaug. "Par lēmumu pārtraukt dalību protestā katru darbdienu paziņo vidēji 20 ģimenes ārstu," piebilda Štālberga.
LETA jau ziņoja, ka šodien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
