KONTAKTLĒCAS
plānas plastmasas lēcas, ko uzliek tieši uz acs ābola un lieto par briļļu aizstājējām visos redzes traucējumu gadījumos. Ja ir astigmatisms, kas saistīts ar radzenes nevienmērīgu izliekumu (keratokonuss, keratoglobuss, pēc traumatiska un infekcioza keratīta, radzenes rētām), tas ir vienīgais līdzeklis redzesspējas atgūšanai, jo kontaktlēcas kopā ar radzeni un asarām vai speciāla šķidruma kārtu veido it kā jaunu pareizas formas radzeni, vienlaikus labojot arī acs refrakciju. Koriģējot stipru tuvredzību, kontaktlēcas palielina redzes asumu. Kontaktlēcas atjauno binokulāro redzi (saskaņota abu acu kopredze), ja ir liela acu refrakcijas starpība (anizometropija) vai arī ja vienā acī kataraktas dēļ izoperēta lēca. Kontaktlēcas lieto arī aktieri, sportisti, ogļrači, polārpētnieki u.c, kam darba apstākļu dēļ nav iespējams nēsāt brilles. Izšķir sklerālās, korneālās jeb radzenes un mīkstās kontaktlēcas. Sklerālās kontaktlēcas, ko novieto aiz plakstiņiem, sastāv no centrālās optiskās daļas un acs formai atbilstošas malējās atbalstdaļas. Telpu starp aci un lēcu aizpilda speciāls šķidrums (1,5% dzeramās sodas šķīdums). Korneālās kontaktlēcas uzliek tieši uz radzenes, kur tās peld virs plāna asaru slāņa; noslīdēt tām neļauj kapilaritāte, kā arī radzenes un cīpslenes izliekumu starpība. Šīs kontaktlēcas gatavo visbiežāk, pēc pierašanas tās var valkāt visu dienu atšķirībā no iepriekšējām, kas valkājamas īsāku periodu. Mīkstās kontaktlēcas, kas laiž cauri šķidrumu un gaisu un viegli pielāgojas jebkurai radzenei, ir dažāda stipruma, bet vienāda izmēra. Kontaktlēcas priekšrocības salīdzinājumā ar brillēm: tās nesašaurina redzes lauku; plānajām lēcām (0,08 - 0,35 mm), kas kustas kopā ar aci, mazāk piemīt slīpo staru astigmatisms; tās neizkropļo perspektīvu; attēls uz tīklenes nesamazinās; tās ir neredzamas, neaizsvīst. Trūkumi: ilgs pierašanas laiks (kontaktlēcas kairina acis), kas ir ļoti individuāls; nepieciešama periodiska acu ārsta kontrole. Att.
