KOMA
dziļš bezsamaņas stāvoklis, kas saistīts ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem. Komu izraisa slimība, saindēšanās, trauma. Biežākie komas gadījumi ir šādi: cukura diabēta koma insulīna trūkuma dēļ; hipoglikēmiskā koma insulīna pārdozēšanas dēļ vai gadījumā, ja slimniekam ir insulīnu producējoša aizkuņģa dziedzera adenoma; urēmiskā koma nieru bojājuma dēļ; aknu koma pēc hepatīta vai saindēšanās ar t.s. aknu indēm, piem., tetrahloroglekli; koma pēc saindēšanās ar barbiturātiem. Koma var sākties pēkšņi vai pakāpeniski. Komas gadījumā vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas (elpošana, sirdsdarbība u.c.) novirzās bīstami tālu no normālā stāvokļa. Ārstēšana. Slimniekam nekavējoties sniedzama palīdzība atbilstoši komas simptomiem un cēloņiem. Profilaksē nozīme ir komas cēloņu novēršanai, piem., jāārstē cukura diabēts.