Koķe: nākotnē pastāv iespējas palielināt skolotāju atalgojumu
Vakar, 17.septembrī, piedaloties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apliecināja gatavību turpināt darbu un konstruktīvu sociālo dialogu, lai kopīgi rastu iespējas palielināt skolotāju atalgojumu no 2009.gada 1.septembra, kā arī – lai ilgtermiņā nodrošinātu atalgojuma sistēmas sakārtošanu un algu palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot skolotāju darba rezultātiem un kvalitātei.
"Domājot par pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu un atalgojuma pieaugumu, mēs strādājam, analizējam iespējas sakārtot skolu tīklu, meklējam resursus sistēmas iekšienē, lai nākamajā tikšanās reizē turpinātu sarunu, piedāvājot jau zināmus priekšlikumus", norādīja T.Koķe, piebilstot, ka sarunas priekšmets nav un nevar būt nulle. Viņa atsaucās uz valdībā panākto vienošanos, ka līdzekļus, kas tiks ieekonomēti sistēmas iekšienē, būs iespēja ieguldīti tās attīstībā, tajā skaitā – atalgojuma palielināšanā.
Ministre informēja, ka vakar Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas un sadarbības partneru, arī – LIZDA, kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai". Tas skaidri iezīmē esošo situāciju izglītībā, tajā skaitā – saistībā ar skolu tīklu; ziņojumā ir definētas iespējas un perspektīvas izglītībā, lai valsts kopā ar pašvaldībām, skolu direktoriem un skolotājiem atbildīgi rūpētos par izglītības kvalitāti, efektīvu līdzekļu izmantošanu un izglītības pieejamību.
Izstrādājot informatīvo ziņojumu, rūpīgi izanalizēti akreditācijas dati, izvērtēti 3., 6., 9. un 12.klašu skolēnu valsts pārbaudījumu rezultāti. Tādēļ arī vakar valdība lēma par konkrētiem uzdevumiem, proti – līdz 2009.gada 2.februārim pašvaldībām, kuru izglītības iestādēs akreditācijas procesā konstatēti būtiski trūkumi, iesniegt informāciju ministrijai par veikto rīcību situācijas uzlabošanai. "Mēs nevaram atļauties mūsu bērnus sūtīt skolās, kurās nav atbilstoša izglītības kvalitāte", uzsvēra ministre. Viņa piebilda, ka jau tuvākajā laikā būs zināmi skolotāju tarifikācijas dati, kā arī to, ka šogad skolēnu skaits ir samazinājies par aptuveni 15 000 un līdzšinējā pozīcijā tas atgriezīsies tikai pa 2025.gadu.
"Šīs un citas pozīcijas ļauj saskatīt un rast iespējas skolotāju atalgojuma palielināšanai, taču tikai un vienīgi, ņemot vērā darba sasniegumus un kvalitātes rādītājus", norādīja ministre.
T.Koķe uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma programma 2006.-2010.gadam no šī gada 1.septembra ir gan izpildīta, gan atsevišķās pozīcijās – pārpildīta. Proti, kā minēts programmā, par 21 kontaktstundu nodrošināts atalgojuma palielinājums 60 Ls (kopā par 21 kontaktstundu – 344 Ls); līdztekus tam, nodrošināts papildus atalgojums par gatavošanos nodarbībām: skolotājiem par 2 stundām, bet bērnudārzu audzinātājiem – par 3 stundām; savukārt direktoru vietniekiem atalgojums palielināts vidēji par 150 Ls, bet direktoriem – vidēji par 130 Ls.
Runājot par 2009.gada valsts budžeta projektu, ministre akcentēja, ka IZM pozīcijās izdevumu samazināšana vismazāk skars tieši vispārējo izglītību. Taču viņa arī piebilda, ka ir konkrētas iespējas ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu to kompensēt.
Ministre pauda arī iespēju, ka agrāk vai vēlāk varētu rasties situācija, ka izglītībai līdzekļi varētu tikt piešķirti arī no citiem resoriem, "jo nav noslēpums, ka īpaši reģionos skolas pilda sociālās funkcijas, ka tās ir aktīvas vietējās kultūras dzīves organizētājas". Taču skolas uzdevums, izglītības sistēmas un izglītības budžeta pirmā un galvenā atbildība ir nodrošināt skolēniem kvalitatīvu izglītību, pretējā gadījumā – viņiem tiek darīts pāri.
Noslēgumā T.Koķe pateicās arodbiedrībai un tās biedriem par sekmīgo sadarbību un puses vienprātīgi atbalstīja darba turpināšanu.
