Pirms pāris gadiem Veselības ministrijas statistika par veselības aprūpes datiem norādīja uz zemu informētību iedzīvotāju vidū par sirds un asinsvadu veselības veicināšanu, kā arī saikni starp veselīgu dzīvesveidu, sirds veselību un tās uzturēšanu. 2013. un 2014. gadā realizētas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, lai mainītu šo situāciju.

2013. gadā Veselības ministrija izstrādāja Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.- 2015.gadam, informējot par esošo un plānoto situāciju valstī sirds un sirds asinsvadu saslimšanu (SAS) profilaksi un ārstniecību. Lai gan Latvijas iedzīvotāju rūpes par savas veselības saglabāšanu pakāpeniski pieaug, tomēr tās nav pietiekamas. Vēl jo vairāk, uzmanība jāvērš ne tikai uz pieaugušo, bet arī bērnu SAS profilaksi un ārstniecību.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā asinsrites sistēmas slimības bija nāves cēlonis 16 076 gadījumos (2013.gadā - 16359). Tajā skaitā, akūts miokarda infarkts bija diagnosticēts 1166 nāves gadījumos (2013.gadā - 1213), bet insults 2382 nāves gadījumos (2013.gadā - 2445). Vidēji 3 cilvēki dienā mirst no miokarda infarkta, bet 6 no insulta (2013.gadā attiecīgi 3 no miokarda infarkta, un 7 no insulta). Svarīgi apzināties, ka mūsu sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskiem faktoriem, bet, galvenokārt, no paradumiem un dzīvesveida, tāpēc profilakses pasākumiem, kā arī riska faktoru novēršanai ir būtiska nozīme šo slimību izplatības mazināšanā. Kā galvenie ietekmējamie riska faktori SAS slimību izplatībā ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana un pastāvīgs stress.

2013. un 2014.gadā Veselības ministrija un SPKC īstenoja informatīvi izglītojošu kampaņu "Mīli savu sirdi". Kampaņas mērķis bija pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds un asinsvadu slimību (SAS) simptomiem un sirdij veselīgam uzturam. Iedzīvotājus informēja par hroniskām SAS pazīmēm un slimībām, kuru gadījumā nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī par veselīgu dzīvesveidu, kas var novērst un mazināt SAS, tika īstenoti pasākumi ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par hronisku sirds un asinsvadu slimību pazīmēm, kuru gadījumā savlaicīgi jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu regulāras sirds veselības pārbaudes.

Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām nopietnām saslimšanām kā stenokardija, hipertensija, sirds mazspēja un ateroskleroze. Savukārt, lai mazinātu mirstību no akūta miokarda infarkta un smadzeņu insulta, ir būtiski atpazīt šo slimību simptomus, kad laicīgi un negaidot jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, tāpēc īpašs akcents kampaņas ietvaros tika likts uz infarkta un insulta atpazīšanu. 

Dr. Irēna Vita Mazarkēviča, klīniskais fiziologs un ehokardioloģisko izmeklējumu speciālists, komentē: "Ļoti skaidri redzamas izmaiņas ehokardioloģisko jeb sirds izmeklējumu prakses izmaiņās - ģimenes ārsti arvien biežāk izraksta nosūtījumus. Piemēram, pirmklasniekiem uz ehokardijas izmeklējumiem pirms fizkultūru apmeklējumiem, pārliecinoties par bērnu veselību un piemērotību nodarbību apmeklējumiem. Lai arī sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā (55% no visiem mirušajiem; SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze), bērnu saslimšanas gadījumu skaits valstī pamazām samazinās, tieši pateicoties šādai profilaktiskai SAS praksei. Savukārt profesionālu sportistu vidū ierasta prakse ir ceturkšņa sirds pārbaudes. Ja atminamies vēl padomju laikus, kad profesionālajam sportam bija pavisam cita pieeja ar mērķi sasniegt maksimālus rezultātus kamēr sportists ir jauns un spēcīgs, tad jau labu laiku profesionālie sportisti regulāri pārbauda savu sirdsdarbību, nodrošinoties pret pārslodzi un kairinājumiem sirds sistēmai."

Sirds izmeklējumu statistika

Pateicoties informācijas tehnoloģiju nodrošinātajai plašākai pieejai zināšanām par veselības veicināšanu, saslimšanām un to ārstēšanu, veselības aprūpe pēdējo gadu laikā ir mainījusies, pacientiem vairāk laika pievēršot savai veselībai un izzinot dažādu saslimšanu simptomus, profilaksi un sekas. Nereti pacienti velta krietnu laiku izpētot savus simptomus vai konkrētas saslimšanas informāciju internetā un tad izrunā uzzināto konsultācijā ar ārstu. Tāpat, arī sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumu ir arvien vairāk - šīs saslimšanas nav tik viegli novērot pašam pacientam un saprast kas notiek ar viņa ķermeni, taču pacienti ir zinātkāri un vairāk motivēti doties pie ārsta un veikt izmeklējumus, meklējot atbildes vai apstiprinājumus savas veselības novērojumiem.

Dr. Vasaraudzes privātklīnikā sirds slimību pārbaužu un izmeklējumu skaita pieaugums pēdējo četru gadu laikā palielinājies trīs reizes. "2010. gadā klīnikā veikto hipertensijas un citu sirds saslimšanu izmeklējumi veidoja aptuveni pusi no visu klīnikā pieejamo izmeklējumu apjoma, savukārt aizvadītajā gadā šis skaits ir palielinājies trīs reizes, sirds un saistīto saslimšanu pārbaudēm kļūstot par izplatītāko izmeklējumu veidu.

Protams, iemesli šim pieaugumam ir dažādi, taču kopējā tendence ir tāda, ka cilvēki sāk arvien lielāku uzmanību pievērst savas sirds veselībai. Savukārt ja apskatāmies diagnožu grafiku, jāmin, ka ārsti nepamatoti maz izmeklē pacientus ar paaugstinātu holesterīnu un aptaukošanos," stāsta Vasaraudzes klīnikas vadītāja Dr. Ineta Vasaraudze.