KLIMAKTĒRIJS
klimakss - fizioloģisks periods cilvēka dzīvē; rodas sakarā ar pāreju no brieduma uz pusmūža gadiem. Sievietēm klimaktērijs parasti sākas 45 - 50 gadu vecumā, kad pakāpeniski izbeidzas olnīcu funkcija un līdz ar to arī menstruācijas. Sievietes dzīvē iestājas jauns fizioloģisks periods - menopauze. Klimaktērija iestāšanās laiks atkarīgs no daudziem faktoriem, piem., klimata apstākļiem, darba un dzīves veida, sievietes vispārējā veselības stāvokļa, pārciestām ginekoloģiskām slimībām, grūtniecību, abortu un dzemdību skaita un norises, menstruāciju sākšanās laika. Klimaktērijs var turpināties 1 - 2 gadus un ilgāk, lai gan menstruācijas var izbeigties arī uzreiz. Šajā periodā vērojami dažādu orgānu darbības traucējumi. Nereti rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi (viegla uzbudināmība vai nomāktība, atmiņas pasliktināšanās, slikts miegs, galvassāpes vai reibonis), pārmaiņas asinsrites sistēmas darbībā (sāpes sirds apvidū, sirdsdarbības ritma traucējumi, asinsspiediena paaugstināšanās). Var rasties gremošanas traucējumi - ēstgribas trūkums, aizcietējums vai caureja. Raksturīgas klimaktērija pazīmes ir karstuma sajūta galvā, svīšana, kas mijas ar drebuļiem. Šīs parādības var atkārtoties vairākas reizes dienā un var tiktāl pasliktināt sievietes vispārējo stāvokli, ka viņas darbaspējas kļūst ierobežotas. Šādos gadījumos nepieciešama speciāla ārstēšanās. Pārmaiņas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā un vielmaiņā nereti rada aptaukošanos vai arī novājēšanu, kā arī sāpes locītavās. Sakarā ar olnīcu funkcijas samazināšanos menstruācijas kļūst neregulāras, to laikā var būt pastiprināta asiņošana, tās var kļūt ilgstošas. Šādos gadījumos sievietei nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, jo minētās parādības var liecināt ne vien par klimaktēriju, bet arī par smagām, nereti onkoloģiska rakstura ginekoloģiskām slimībām. Ja klimaktērijs noris normāli, menstruācijas kļūst arvien retākas, līdz pilnīgi izbeidzas. Notiek atrofiskas pārmaiņas dzimumorgānos, dzemde samazinās, maksts gļotāda nolīdzinās, ārējo dzimumorgānu apvidū samazinās zemādas tauku kārta. Lai novērstu klimaktērija patoloģisko norisi un
samazinātu nepatīkamās parādības, sievietei šajā periodā jāievēro noteikts režīms - vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jānodarbojas ar fizkultūru, regulāri jāmazgājas ar vēsu ūdeni un pēc tam rūpīgi jānoberzējas (lai normalizētos asinsrite). Uzturā jāierobežo gaļa un asas garšvielas, nedrīkst lietot alkoholu. Jāseko kuņģa un zarnu darbībai, jānovērš aizcietējums. Ja slimīgās parādības nemazinās, pēc ārsta norādījumiem jālieto hormonu preparāti un vitamīni. Jāievēro, ka klimaktērija laikā, lai gan ir menstruālā cikla traucējumi, atsevišķos gadījumos grūtniecība var tomēr iestāties. Vīriešiem klimaktērijs iestājas parasti apmēram 50 gadu vecumā un noris vieglāk nekā sievietēm. Tāpat var rasties nervozitāte, miega traucējumi, reibonis, sāpes sirds apvidū. Dzimumspējas saglabājas arī pēc klimaktērija izbeigšanās. Tāpat kā sievietēm, arī vīriešiem jāievēro higiēnisks dzīves veids.
