Keris: Latvijas mediķus nogurdinājuši nemitīgie saukļi par reformām
Rīga, 9.okt., LETA. Pati galvenā problēma, kas nogurdinājusi Latvijas mediķus, ir nemitīgie saukļi par reformām, šodien konferencē "Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka saukļi par reformām bieži atkārtojas un tracina mediķus, jo "būtībā tā ir tukša mantra, kas tiek skaitīta, lai attaisnotu līdzekļu nepiešķiršanu veselības aprūpei".
Keris uzsvēra, ka Latvijas medicīna efektivitātes ziņā ir starp desmit labākajām valstīm Eiropā, turklāt arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norādījusi, ka, neraugoties uz nelielo finansējuma trūkumu, veselības sistēma tiek galā labi. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams mākslīgi radīt reformas, bet svarīgi nodrošināt nozarei nepieciešamo finansējumu.
Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis konferencē stāstīja, ka biedrības veiktajā aptaujā ārsti visvairāk "izdeg" nemitīgu veselības aprūpes reformu dēļ, jo ir pastāvīga neskaidrība par nākotni. "Man pašam likās, ka ārstiem nav naudas, grūti strādāt, un tas ir galvenais izdegšanas cēlonis. Nē, tās ir nemitīgās veselības aprūpes sistēmas reformas un pastāvīga neskaidrība par nākotni," sacīja Apinis.
Viņš uzsvēra, ka pēdējo četru gadu laikā ārstiem ir pastāvīga neskaidrība par nākotni.
Pēc Apiņa paustā, otrajā vietā ārsti par savas "izdegšanas" iemeslu min pārāk lielu birokrātisko papīru un procedūru apmēru, trešajā vietā ir grūtības pašiem slimot, savukārt ceturtajā vietā - atalgojuma apmērs. "Tātad tā lielā mērā ir mūsu sistēmas problēma un ministrijas mazspēja," piebilda Apinis.
Kā ziņots, šodien Saeimā notika konference "Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas", kurā veselības, apdrošināšanas un citu jomu lietpratēji diskutēja par plānotajām izmaiņām veselības nozares finansēšanā.
Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.
