Kas Latvijā tiek darīts, lai aizstāvētu noziegumos cietušos?
Noziegumos cietušie ne vienmēr zina, kur vērsties, lai aizstāvētu savas tiesības un daudzos gadījumos vainīgais paliek nesodīts, jo klusē ne vien pats cietušais, bet arī līdzcilvēki, kuri neziņo par noziegumu. Par to, kas Latvijā jau tiek darīts, lai aizstāvētu noziegumos cietušos un kādas iniciatīvas plānotas nākotnē, stāsta atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītājs Raivo Vilcāns.
Situācija uzlabojas, taču ļoti lēnām
Noziegumos cietušo aizsardzība Latvijā ir attīstījusies tikai pēdējos gados. Pamazām tiek ieviestas dažādas likumdošanas izmaiņas, taču viena no būtiskākajām problēmām joprojām ir tā, ka sabiedrība Latvijā ir pārlieku iecietīga pret vardarbību. Cilvēki salīdzinoši maz iesaistās noziegumu novēršanā, ja tas neskar viņus tieši. Trūkst arī starpinstitucionālas sadarbības starp dažādām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.
Taču nule notikusī Eiropas diena noziegumos cietušajiem, kas pulcēja vairāk kā 800 dalībnieku, vieš cerību, ka dialogs dažādu institūciju un organizāciju starpā, kā arī attiecībās ar iedzīvotājiem uzlabosies.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē par noziegumos cietušo tiesībām runā tik plašā mērogā
Šī gada 22. februārī kopiena "cietušajiem.lv" organizēja tiešsaistes semināru, kurā vienkopus tikās gan valsts un nevalstisko organizāciju speciālisti, gan iedzīvotāji. Šis bija valstī pirmais tik plaša mēroga pasākums gan dalībnieku skaita ziņā, gan tēmu vispusības ziņā.
Seminārā tika pārrunātas tādas tēmas kā vardarbība ģimenē, kaitējuma atlīdzība/izlīgums, cilvēktiesības, darba vides noziegumi, noziegumi internetā, ekonomiskie noziegumi, kā arī personīgie un vides noziegumi. Klausītāji ļoti atzinīgi novērtēja semināra programmu, jo beidzot bija iespējams gūt pārskatu ne vien par kādu šauru problēmu, bet jomu kopumā.
Semināra ierakstu joprojām iespējams noklausīties, apmeklējot cietusajiem.lv Facebook lapu - https://www.facebook.com/cietusajiem.lv.
Kibernoziegumi, bosings un citi netipiskie noziegumu veidi
Viens no semināra mērķiem bija izglītot sabiedrību par to, cik dažādi ir mūsdienās veiktie noziegumi. Lai mēs varētu par tiem ziņot, vispirms mums tie ir jāpamana un jāsaprot, ka, piemēram, kliegšana un darbinieku pazemošana nav tikai autoritārs vadības stils, bet gan bosings, kas var tikt traktēts kā tiesiskās vienlīdzības pārkāpums vai goda un cieņas aizskaršana. Arī jebkura diskriminācija, kas saistīta ar cilvēka reliģisko, seksuālo vai cita veida piederību, ir uzskatāma par noziegumu. Tāpat arī naida runa internetā, baumu izplatīšana vai draudu izteikšana ir krimināli sodāma rīcība.
Kriminālatbildība par emocionālo vardarbību
Vēl dažus gadus atpakaļ par emocionālo vardarbību varēja piemērot tikai administratīvu sodu, bet tagad par to draud jau kriminālatbildība. Emocionālā vardarbība tiek pielīdzināta smagiem un vidēji smagiem miesas bojājumiem, ko konstatē ar tiesu ekspertīzi. Svarīgi arī uzsvērt, ka emocionālas vardarbības gadījumā cietušajam ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzību un rehabilitāciju, tāpēc, saskaroties ar emocionālu vardarbību vai redzot līdzcilvēku ciešanas, nevajadzētu klusēt, bet ziņot policijai.
Kursi vardarbības mazināšanai
Pēdējā laikā arvien lielāks akcents tiek likts ne vien uz to, lai sodītu vardarbīgās personas, bet arī uz to, lai palīdzētu varmākām apzināties un mainīt savu uzvedību. Labklājības ministrija šobrīd piedāvā brīvprātīgi iziet vardarbības mazināšanas kursus, taču tiek plānots, ka nākotnē šādi kursi būs obligāti visām varmākām, un bez tiem nebūs iespējams arī uzsākt mediācijas procesu, kuru varmāka, neapzinoties savu vardarbīgo uzvedību, var ļaunprātīgi izmantot pret cietušo.
Saudzīgāka bērnu pratināšana
Pozitīvas izmaiņas plānotas attiecībā uz cietušo bērnu pratināšanu. Īpaši traumējoši tas bija no smagas vardarbības cietušajiem bērniem, kam traģiskajām atmiņām bija jāiet cauri atkal un atkal. Paredzēts, ka bērnus varēs pratināt tikai vienreiz, turklāt tas notiks īpaši izveidotā "bērnu mājā" – emocionāli drošā vidē, kur bērnu pratinās viens cilvēks, bet aiz melna stikla atradīsies visi pārējie procesā iesaistītie speciālisti.
Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem – tava iespēja saņemt atbalstu un informāciju
Noziegumos cietušajiem ir pieejams atbalsta tālrunis 116006. Tā mērķis ir sniegt bezmaksas psiholoģisko, emocionālo un informatīvo palīdzību personām, kuras cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem. Uz šo tālruni var zvanīt arī tad, ja esat cietušā tuvinieks vai nozieguma liecinieks.
Tālruņa konsultanti tevi uzklausīs arī tajos gadījumos, ja kāda iestāde tavu prasību ir atraidījusi un tu nezini, kur tālāk meklēt palīdzību. Svarīgākais ir nepadoties, bet cīnīties par savām tiesībām, izmantojot visus pieejamos resursus.
