KARANTĪNA
administratīvu, medicīnisku un sanitāro pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās. Ar karantīnas problēmām starptautiskā mērogā nodarbojas Vispasaules veselības aizsardzības organizācija, kas apkopo datus par sevišķi bīstamo slimību (mēra, holeras, baku) izplatīšanos pasaulē un informē par to valstis, kuras ietilpst šajā organizācijā. Karantīnai paredzēti administratīvie sanitārie pasākumi (valsts robežu slēgšana, pasta sūtījumu nepieņemšana no epidemioloģiski ziņā bīstamām valstīm) un medicīniskie sanitārie pasākumi (pasažieru aptaujāšana par veselības stāvokli, kad tie šķērso robežu; bagāžas un kravas sanitārā apskate un, ja nepieciešams, dezinfekcija, dezinsekcija, deratizācija; aktīva slimnieku meklēšana un izolācija; ar slimnieku saskarē bijušo personu observācija; steidzama ķīmiskā profilakse un vakcinācija). Valsts iekšienē karantīnai var būt pakļautas
atsevišķas personas, ģimene, kolektīvs vai pat apdzīvota vieta. Tā, piem., uz laiku pārtrauc uzņemt bērnus pirmsskolas bērnu iestādē, ja tajā konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību. Karantīnas laiks parasti ir vienāds ar attiecīgās infekcijas slimības inkubācijas
periodu. Karantīnas pasākumus PSRS veic sanitāri epidemioloģiskais dienests. Karantīnu plaši praktizē arī lauksaimniecībā un veterinārijā.
