Kāpēc kasāmies, un kā izvairīties no kasīšanās pārmērībām
Pie niezes cilvēks kasās, jo vieglās sāpes, ko izraisa kasīšana, nomāc niezi. Sāpju impulsi tiek muguras smadzenēm noraidīti ātrāk un bloķē niezes sajūtu.
Jāatzīmē, ka tikai pagājušā gadsimta 90. gadu vidū tika atklāts, ka niezes un sāpju impulsu pārraidīšanai kalpo dažādi nervu kanāli.
Lielākoties cilvēks nemaz nevar nekasīties, jo uz ādas kutināšanu ķermenis reaģē refleksa veidā: to ilgstoši nevar apspiest ar gribasspēku vien. Pastāv uzskats, ka nieze sākotnēji kalpojusi kā brīdinājums, piemēram, no kukaiņiem uz ādas. Cilvēks pakasās, un svešais objekts tādējādi tiek aizvākts. Iespējams, ka ar labsajūtu, kas iestājas kasot, ķermenis sevi apbalvo par ātro reakciju.
Hroniska nieze var būt fatāla: ir pacienti, ko pārņem kasīšanās skurbums, un kas vairs nespēj apstāties. Kairinātā un savainotā āda iekaist, tā no jauna izraisot niezi. Tāpēc šādos gadījumos kasīšanās vietā ieteicams lietot atvēsinošus un niezi mazinošus losjonus. Ja nieze iestājas pēc oda koduma, tad dzēluma zonā var īsi iekniebt, nevis to kasīt. Arī tas izraisa īsu sāpju kairinājumu, kurš nomāc niezi, taču mazāk kaitē ādai.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
