Kalējs: Pārstrādātajā Veselības finansēšanas likumprojektā finansējums nozarei ir samazināts

Rīga, 28.sept., LETA. Pārstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā plānotais finansējuma apmērs veselības nozarei ir samazināts, aģentūrai LETA teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Kalējs norādīja, ka pirmdien MKK lika pārstrādāt likumprojektu un diemžēl finansējuma apmērs tagad ir attālinājies no solītā, līdz ar to neesot pārliecības, ka Latvijas iedzīvotājam pakalpojuma pieejamība būs tāda, kā tagad. "Ja finansējums nepieaugs, nevaram cerēt, ka pacientiem pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem būs labāka," sacīja Kalējs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka faktiski plānotais finansējums no 2018.gada līdz 2020.gadam nepilda valdības solījumu, ka veselības budžetam būtu jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašreizējie aprēķini liecinot, ka 2020.gadā varēs sasniegt tikai 3,62% no IKP, kas neatbilst ne valdības solījumam, ne tam, kas ieļauts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, teica slimnīcu pārstāvis.

Vienlaikus Kalējs norādīja, ka šodien, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, secināts, ka Veselības ministrija (VM) piekrīt minētajām finansējuma atšķirībām, kas nozīmējot, ka valdība nepilda savus solījumus.

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.

Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.

Savukārt Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.

Pēc Čakšas teiktā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). "Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas," uzsvēra ministre.