KĀJA
balsta un kustību orgāns. ∆Kāja ar vidukli savieno iegurņa josla. ∆Kāja ir 3 daļas: augšstilbs, apakšstilbs un pēda; tās Savieno locītavas. Augšstilbs jeb ciska (femur) - ∆Kāja augšējā daļa; tā sniedzas no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai. Augšstilba skeletu veido augšstilba kauls (os femoris) - visgarākais kauls cilv. organismā. Kaulam ir cilindrisks ķermenis, kura augšgalā uz kakliņa atrodas apaļa galviņa. Starp kakliņu un ķermeni ir 2 pauguri - lielais un mazais grozītājs, pie kuriem piestiprināti muskuļi. Apakšējais gals beidzas ar 2 locītavpauguriem. Augšstilbu ar iegurņa joslu savieno gūžas locītava (articulatio coxae). To veido augšstilba kaula galviņa, kas iegulst gūžas kaula locītaviedobumā. Locītavas bedrīti padziļina gredzeniska skrimšļa plātnīte, kas pieaugusi pie bedrītes malām. Pēc formas gūžas
locītava ir riekstveida daudzasu locītava; tajā iespējams augšstilbu pacelt un nolaist, atvilkt no ķermeņa un pievilkt pie tā, kā arī izdarīt rotācijas kustības. Kustību diapazons nav tik plašs kā citās daudzasu locītavās, jo locītavas galviņa guļ dziļāk locītavas bedrītē, turklāt kustības ierobežo arī saites. Augšstilbu ar apakšstilbu savieno ceļa locītava (articulatio genus). To veido augšstilba kaula locītavpauguri, lielā liela kaula locītavpauguri un ceļa kauls, kas ietverts ciskas
četrgalvainā muskuļa cīpslā. Locītavu papildina vairāki palīgaparāti: skrimšļu meniski (izlīdzina locītavvirsmu savstarpējo neatbilstību), krusteniskās saites (mehāniski nostiprina locītavu) u.c. Ceļa locītava ir blokveida-riteņveida locītava, kurā apakšstilbu var saliekt un iztaisnot, kā arī izdarīt nelielu rotācijas kustību, ja celis saliekts. Augšstilba muskuļi pēc funkcijas un novietojuma iedalāmi 3 grupās: priekšējā, iekšējā un
mugurējā. Priekšējā grupā ir ciskas četrgalvainais muskulis. Tas ar 4 galviņām sākas no zarnu kaula un augšstilba kaula priekšējās virsmas un sānvirsmas un piestiprināts pie lielā liela kaula nelīdzenuma. Muskulis iztaisno apakšstilbu celī un saliec augšstilbu gūžas locītavā. Šajā grupā ietilpst arī drēbniekmuskulis. Tas iet no zarnu kaula līdz lielā liela kaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā. Iekšējā grupā ietilpst 5 pievilcējmuskuļi, kas iet no kaunuma kaula līdz augšstilba kaulam un pievelk augšstilbu pie ķermeņa. Mugurējā grupā ir 3 muskuļi, kas iet no sēžas kaula līdz mazā un lielā liela kaula augšējiem galiem; tie iztaisno augšstilbu gūžas locītavā, bet saliec apakšstilbu celī. Augšstilba asinsvadi - augšstilba artērija un vēna - atrodas starp priekšējās un iekšējās grupas muskuļiem un apgādā ar asinīm visu augšstilbu. Zem ādas pa kājas iekšējo virsmu vēl iet lielā ∆Kāja ādas vēna, kas savāc asinis no zemādas audiem un zem cirkšņa saites ieplūst augšstilba vēnā. Limfmezgli atrodas pacelē un zem cirkšņa saites. Augšstilba nervi ir jostas un krustu pinuma zari. Priekšējās grupas muskuļos un ādā sazarojas augšstilba nervs, iekšējā grupā un ādā - slēdzējnervs. Starp mugurējās grupas muskuļiem iet un tos inervē sēžas nervs (nervus ischiadicus) - vislielākais nervs cilv. organismā. Ādu augšstilba mugurējā un ārējā virsmā inervē mugurējais un ārējais augšstilba ādas nervs. Apakšstilbs jeb liels (crus) - kājas vid. daļa, atrodas starp ceļa locītavu un apakšstilba un pēdas locītavu. Apakšstilba skeletu veido lielais un mazais liela kauls. Lielais liela kauls (tibia) atrodas apakšstilba iekšējā malā. Tā augšgalā ir 2 locītavpauguri, apakšgalā - iekšējā potīte. Augšgala priekšējā virsmā ir nelīdzenums, pie kura piestiprināti muskuļi. Mazais liela kauls (fibula) atrodas apakšstilba ārējā malā. Kaula apakšgals veido ārējo potīti. Abus kaulus savā starpā saista starpplēve. Apakšstilbs ar pēdu izveido apakšstilba un pēdas locītavu (articulatio talocruralis), kurā lielā un mazā liela kaula apakšgali ar savām potītēm dakšveidīgi aptver velteņkaulu. Pēc formas tā ir blokveida locītava, kurā pēdu paceļ uz augšu (nostāšanās uz papēža) un nolaiž uz leju (nostāšanās uz pirkstgaliem). Apakšstilba muskuļi sadalāmi priekšējā, ārējā un mugurējā grupā. Priekšējās grupas muskuļi velk pēdas priekšgalu un pirkstus uz augšu, vienlaikus tos iztaisnojot. Ārējās grupas muskuļi velk pēdu uz leju. Mugurējā grupā galvenais ir liela trīsgalvainais muskulis, kas sākas no augšstilba kaula locītavpauguriem un lielā liela kaula mugurējās virsmas;
pārejot Ahilleja cīpslā, tas beidzas pie papēža kaula. Šis muskulis saliec apakšstilbu ceļa locītavā un nostiepj pēdu ar pirkstgaliem uz leju. Pārējie mugurējās grupas muskuļi arī nostiepj pēdu, vienlaikus saliecot pirkstus. Apakšstilba asinsvadi (rodas sadaloties paceles asinsvadiem) ir priekšējā un mugurējā tibiālā artērija un vēna, kas, ejot uz leju starp attiecīgo grupu muskuļiem, baro apakšstilbu. Bez tam pa apakšstilba iekšējo virsmu iet lielā ∆Kāja ādas vēna, bet pa mugurējo - mazā ∆Kāja ādas vēna. Apakšstilba ādu un muskuļus inervē sēžas nerva zari. Pēda (pes) - ∆Kāja apakšējā daļa, atsperīgs balstorgāns, kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Tās skeletu iedala pēdas pamatā, pleznā un pirkstu kaulos. Pēdas pamatu veido 7 kauli, no kuriem lielākie ir velteņkauls un papēža kauls. Plezna sastāv no 5 pleznas kauliem, bet katram pirkstam skeletu veido 3 kauli, izņemot 1. pirkstu, kam ir tikai 2 kauli. Pēdas locītavas (articulationes pedis) ir vairāk vai mazāk kustīgas locītavas starp atsevišķiem pēdas kauliem. Locītavas nostiprina saites, kas kopā ar muskuļu cīpslām palīdz izveidot izliekumus - pēdas velves. Šie izliekumi vērsti uz augšu un iet 2 virzienos: gareniskā virzienā no pleznas kaulu galviņām uz papēža kaula pamatni un šķērsvirzienā no 1. pirksta pamatnes uz 5. pirksta pamatni. Ja saites un pēdas muskulatūra pārmērīgas slodzes dēļ atslābst vai vispār ir maz attīstītas, pēdas velves izlīdzinās un rodas plakanā pēda. Pēdas muskuļi iedalāmi 2 grupās - augšējās un apakšējās virsmas muskuļos, kas saliec un iztaisno ∆Kāja pirkstus. Apakšējās virsmas muskuļi bez tam vēl nostiprina pēdas velves un padara tās atsperīgas. Pēdas asinsvadi ir apakšstilba asinsvadu nobeigumi, kas sazarojas pēdas augšējā un apakšējā virsmā. Pēdas muskuļus un ādu inervē sēžas nerva gala zari. Att.
