Kā ik gadu, arī šogad 17. maijā tika atzīmēta Starptautiskā hipertensijas diena, pievēršot uzmanību paaugstināta asinsspiediena profilaksei un dzīvesveidam, kas samazina tā risku. Kas ir hipertensija, kādi ir tās simptomi un kāda ietekme tās profilaksē ir dzīvesveidam, skaidro Eiropas Kardiologu biedrības, Eiropas Preventīvās kardioloģijas asociācijas jauno speciālistu vēstnese Latvijā, "Veselības centrs 4" kardioloģe Barbara Vītola un "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir hipertensija?

Lai runātu par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu kā diagnozi, ir svarīgi saprast, kas vispār ir arteriālais asinsspiediens un kādi faktori to veido, uzsver kardioloģe. Asinsspiediens ir spiediens, ar kādu asinis spiež uz artēriju sieniņām. Arteriālais asinsspiediens ir atkarīgs no tā, cik daudz asiņu sirds izgrūž no kreisā kambara vienā sirds saraušanās reizē, kā arī perifēro asinsvadu rezistences (asinsvadi, kas atrodas tālāk no sirds – rokās, kājas) jeb iestiepjamības. Visiem veselajiem cilvēkiem arteriālajam asinsspiedienam būtu jābūt 120/80 mmHg – tas ir optimālais asinsspiediens neatkarīgi no cilvēka vecuma. Taču par normālu asinsspiedienu vēl tiek saukts 120–129/80-84 mmHg. Par “augsti normālu asinsspiedienu” dēvē skaitļus robežās no 130-139 un/vai 85-89 mmHg.

Perifērā vaskulārā rezistence caur dažādiem receptoriem ir atkarīga arī no simpātiskās nervu sistēmas un citiem lokāliem procesiem. Ja rādītāji pārsniedz robežas vai kādā no posmiem rodas problēma, tad tiek runāts par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju un tās attīstību, uzsver speciāliste.

Kādi ir hipertensijas simptomi?

Speciāliste skaidro, ka ir daļa cilvēku, kas augsto asinsspiedienu neizjūt, un to atklāj vien, ierodoties pie ģimenes ārsta vai kādā citā profilaktiskajā vizītē, kurā tiek mērīts asinsspiediens. Agrāk arteriālā hipertensija vairāk skāra cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, taču šobrīd hipertensija skar arī gados jaunus cilvēkus. Speciāliste uzsver, ka viss pārsvarā kombinējas ar dzīvesveida faktoriem: cilvēki kļūst mazkustīgāki, nepievērš uzmanību saviem asinsspiediena, holesterīna, cukura rādītājiem, uztur neveselīgus paradumus – smēķē, pārmērīgi lieto alkoholu. Tas viss noved pie agrīnas hipertensijas attīstības. Gados jauniem cilvēkiem rekomendējams asinsspiedienu mērīt vismaz obligāto veselības pārbaužu laikā vai reizi gadā pie ģimenes ārsta, veicot profilaktisko sirds pārbaudi. Savukārt, tiklīdz parādās kādi no simptomiem, noteikti ir nepieciešams izmērīt asinsspiedienu. Biežākie paaugstināta asinsspiediena simptomi ir:

• pulsējoša sajūta galvā;
• galvassāpes;
• sejas apsārtums;
• svīšana;
• nespēks vai tieši pretēji – liels uzbudinājums;
• samazināta slodzes tolerance;
• ātrāka sirdsdarbība vai pretēji – lēnāka.

Ja konstatētas izmaiņas, rekomendējama vizīte pie ģimenes ārsta un sekojoši – kardiologa.

Galvenie dzīvesveida faktori, kas var veicināt hipertensijas attīstību

Kardioloģe skaidro, ka dzīvesveida faktori spēlē lielu lomu sirds un asinsvadu veselībā. Vieni no nozīmīgākajiem stūrakmeņiem ir:

• Stress. Stresa izraisītas asinsspiediena izmaiņas bieži izpaužas tieši ar diastoliskā jeb “apakšējā” asinsspiediena paaugstināšanos, un šīs izmaiņas nedrīkstētu atstāt bez ievērības primāri, kopā ar speciālistu cenšoties novērst pamatcēloni – stresu, pārslodzi un miega problēmas;
• Mazkustīgs dzīvesveids. Sirdij patīk aeroba fiziska slodze, piemēram, ātras pastaigas, lēns vai vidējas intensitātes skrējiens, ja tas ir iespējams, arī nūjošana. Galvenais, lai aktivitāšu laikā būtu vienmērīgs, bet ātrāks pulss nekā ikdienā. Sekojot vadlīnijām, cilvēkam nedēļā vajadzētu veltīt vismaz 150 minūtes fiziskai aktivitātei (šajā laikā netiek ieskaitītas ikdienas kustības), tās vienmērīgi sadalot uz vairākām dienām nedēļā. Jo vairāk fizisko aktivitāšu, jo ātrāk tiks normalizēts ķermeņa svars, kuram, esot paaugstinātam, hipertensijas attīstība ir teju neizbēgama;
• Neveselīgs uzturs. Uztura ziņā būtu svarīgi pieturēties pie Vidusjūras diētas principiem, kas balstās uz to, ka uzturā jālieto vairāk dārzeņu, pākšaugu, graudaugu, augļu, riekstu, zivju (īpaši treknās zivis), kā arī "extra virgin" olīveļļas, kas zinātniskos pētījumos pasaulē ir pierādīta kā kardiovaskulāro veselību uzlabojošs produkts. Bet mazāk jālieto trekna gaļa, sāls, kā arī margarīns, palmu eļļa, hidrogenizēti rafinēti tauki, daudz piesātināto taukskābju saturoši produkti. Tāpēc svarīgi produktu saturu izpētīt jau veikalā, pirms iegādes.

Hipertensijas ārstniecība

Hipertensijas ārstēšanā ļoti svarīga ir pacienta un ārsta mijiedarbība. Svarīgākais no šī ir pacienta līdzestība jeb disciplinēta medikamentu lietošana. Ja pacientam ir rekomendēts konkrētais medikaments, tas ir jālieto regulāri, katru dienu, kā norādījis ārsts, uzsver kardioloģe Barbara Vītola. Kamēr tiek pielāgota atbilstošākā medikamentozā terapija, nereti var paiet ilgāks laiks, jo atšķiras pacienta reakcijas uz zālēm un to panesamība. Šobrīd hipertensijas ārstēšanas stūrakmens ir kombinētie preparāti jeb vairāki medikamenti vienā, mazā tabletē. Ir pierādīts, ka šādi medikamenti būtiski uzlabo pacienta līdzestību un terapijas efektu. Antihipertensīvo medikamentu lietošanas mērķis ir normalizēt asinsspiedienu, un ir jāsaprot, ka, tikai tos lietojot, ir iespējams panākt vēlamo rezultātu. Nelietojot medikamentus – rezultāta nebūs un asinsspiediens atkal paaugstināsies. Ir atsevišķi gadījumi, kad, krasi mainot dzīvesveidu, normalizējot ķermeņa svaru, novēršot pārējos riska faktorus, pacients medikamentozo terapiju var pārtraukt, bet šādi lēmumi vienmēr ir jāpieņem tikai kopā ar ārstējošo ārstu.

Īpaši gados jauniem pacientiem pati hipertensijas diagnoze var būt pārsteigums, taču, vēlāk analizējot dzīvesveidu un iedzimtības faktorus, pie secinājuma tiek nonākts ātri. Liela kļūda, kuru nākas sastapt itin bieži, ir situācija, kad antihipertensīvos medikamentus pacients lieto tikai tad, kad asinsspiediens paaugstinās. Tas ir nepareizi, jo netiek panākta konkrētu medikamentu vienmērīga koncentrācija asinīs, kas stabilizē asinsspiedienu ilgtermiņā. Jāpiebilst, ka antihipertensīvo medikamentu lietošanas mērķis slēpjas ne tikai ciparos asinsspiediena mērījumā. Visi preparāti, kas tiek izmantoti hipertensijas ārstēšanai, arī samazina nelabvēlīgu kardiovaskulāru notikumu (miokarda infarkts, hroniska sirds mazspēja, insults u. c.) attīstību nākotnē, kā arī mazina mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Sekas neārstētai hipertensijai

Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var radīt bojājumus daudzās orgānu sistēmās. Pirmā no tām, protams, ir sirds un asinsrites sistēma – samazinās asinsvadu elastīgums, un nākamais, ko jau var ieraudzīt kardiogrammā un ehokardiogrāfijā, ir sirds kreisā kambara hipertrofija. Tas nozīmē, ka sirds sieniņas sabiezinās, jo sirds kādu laiku ir strādājusi pret spiedienu. Jo biezākas ir kreisā kambara sieniņas, jo lielāks risks ir attīstīties sirds mazspējai. Un arteriālā hipertensija ir viens no galvenajiem sirds mazspējas cēloņiem. Tāpat ilgstošas hipertensijas gadījumā var attīstīties tāda aritmija kā ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija, kas, laikus neatklāta, var novest pie invalidizējošiem cerebrāliem insultiem. Tāpat var attīstīties stenokardija, koronārā sirds slimība, kam var sekot miokarda infarkts. Turklāt slikti kontrolēta hipertensija var bojāt arī nieres. Par to agrīnā stadijā vēstīs mikroalbumīnūrija (urīnā izdalītā albumīna daudzums) un vēlākā laika posmā izmaiņas asins analīzēs, piemēram, paaugstināts kreatinīns, kas jau liecina par nieru mazspēju. Hipertensija var bojāt arī pacienta redzi. Var attīstīties tīklenes bojājumi jeb hipertensīva retinopātija, hemorāģijas acīs, un tie jau ir neatgriezeniski acu bojājumi, skaidro ārste.

Farmaceita padoms

Farmaceite uzsver, ka visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt vai mainīt devas. Ar ārstu vai farmaceitu jākonsultējas par pareizu zāļu lietošanu, vai medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas, par to blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību ar citiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kā arī uzturu. Uzsākot hipertensijas ārstēšanu, regulāri (divas reizes dienā) jākontrolē asinsspiediens un pulss, mērījumus nepieciešams reģistrēt asinsspiediena dienasgrāmatā, norādot datumu un laiku. Mērījumus vēlams veikt uz augšdelma, ērti apsēžoties, atbalstot muguru, jāsēž taisni, pēdas jānovieto uz grīdas, manšete jāuzliek pareizi, roka jāatbalsta uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu, manšetes pozīciju pielāgo artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas, piecas līdz desmit minūtes pirms mērījuma veikšanas ieteicams atpūsties. Vairāki faktori var ietekmēt mērījumu rezultātu – mērīšanas laikā nedrīkst sarunāties, kustēties, kājas nekrusto, pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības, izvairīties no stresa. Nemēra arī pēc ēšanas, dzeršanas, fiziskajām aktivitātēm vai smēķēšanas.

Tonometru klāsts ir ļoti plašs – ieteicams izvēlēties automātiskos augšdelma asinsspiediena mērītājus, ar kuriem varēs ērti veikt mērījumus. Jāņem vērā, ka manšetes izmēram jāatbilst rokas apkārtmēram, tāpēc jāpārliecinās, ka manšete ir atbilstoša. Farmaceite stāsta, ka būtiski ir rūpēties par savu veselību laikus, ieviešot dzīvesveidā izmaiņas – regulāri jākontrolē asinsspiediens un pulss, jānosaka savs holesterīna un glikozes līmenis, vajadzības gadījumā to samazinot, jāsamazina liekais ķermeņa svars, ja tāds ir, un jāatmet kaitīgie ieradumi. Protams, profilaksē neatņemamas ir atbilstošas fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs. Kā arī jāatceras rūpēties par savu emocionālo labsajūtu, mazinot stresa līmeni, jo tas ietekmē veselību un arī asinsspiediena svārstības. Jāatrod laiks pietiekami ilgai, kā arī kvalitatīvai atpūtai un miegam.