Kādas veselības pārbaudes jāveic profilaktiski? Skaidro speciālisti

7. aprīlī tika atzīmēta Pasaules veselības diena, kuras ietvaros tiek aktualizētas rūpes par veselību un profilaktisko pārbaužu nozīme. Kādas pārbaudes ir jāveic profilaktiski un ko darīt ikdienā, lai rūpētos par savu veselību, konsultē "BENU Aptiekas" piesaistītā ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rūpes par veselību sākas ar ikdienas aktivitātēm, dzīves ritmu un uzturu. Lai saprastu, cik labi rūpējamies par savu veselību, ir nepieciešams veikt dažādas profilaktiskās pārbaudes – ne tikai, kad sūdzības jau ir parādījušās, bet arī tad, ja sūdzību nav.

Apciemo savu ģimenes ārstu!

Ikvienam cilvēkam reizi gadā ir vēlama profilaktiskā vizīte pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs pacienta vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiks asinsspiediena un pulsa mērīšanu, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, vēdera iztaustīšanu, limfmezglu apskati, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu, krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu, kā arī citas pārbaudes atkarībā no sūdzībām. Ja ģimenes ārsts konstatēs kādu problēmu, tad pacients tiks nosūtīts uz papildu izmeklējumiem, stāsta ģimenes ārste.

Ģimenes ārsta apmeklējuma laikā ārsts atgādinās par vēža profilaktiskajām pārbaudēm, lai pārbaudītu dzemdes kakla, krūts, prostatas vai zarnu vēža iespējamību. Ģimenes ārste atgādina, ka dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājumu saņem sievietes 25–67 gadu vecumā reizi trijos gados, krūts vēža skrīninga uzaicinājumu saņem sievietes 50–68 gadu vecumā reizi divos gados un uzaicinājumu uz zarnu vēža profilaktisko pārbaudi saņem personas 50–74 gadu vecumā reizi divos gados. Profilaktiskās apskates un analīzes sniedz iespēju savlaicīgi atklāt slimības un noteikt riskus iespējamām saslimšanām.

Pārbaudes, kuras būtu jāveic vismaz vienreiz gadā

Reizi gadā ikvienam cilvēkam ir nepieciešams veikt pilnas ainas asins analīzes, urīna analīzes, kas noteiks aknu un nieru rādītājus, un vairogdziedzera hormonu TSH, kā arī jāveic vēža skrīninga pārbaudes, uzsver ģimenes ārste. No 40 gadu vecuma jāpārbauda holesterīna līmenis asinīs, glikoze, bet tieši vīriešiem jāpārbauda PSA (prostatas specifiskais antigēns) pēc 50 gadu vecuma (45 gadu vecumā, ja ģimenes anamnēzē asins radiniekam ir prostatas vēzis). Atkarībā no sūdzībām vai iepriekšējām saslimšanām testējamo analīžu klāsts var būt plašāks. Pēc 40 gadu vecuma reizi piecos gados jāpārbauda sirds un asinsvadu saslimšana ar SCORE metodi. Klīniskā farmaceite atgādina, ka aptiekās ir iespēja izmērīt asinsspiedienu, kas ir svarīgs rādītājs sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.

Rūpējies par savu veselību ik dienu!

Klīniskā farmaceite atgādina, ka par veselību jārūpējas ik dienu visa mūža garumā!

• Atceries par fiziskajām aktivitātēm! Ikdienā ir svarīgi atcerēties par fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā, izvēloties sev patīkamu sportošanas veidu, piemēram, staigāšanu, peldēšanu, braukšanu ar riteni vai nūjošanu.  Aktivitātēm jābūt piemērotām katra cilvēka veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, un sportošana jāsāk pakāpeniski bez pārspīlējumiem. Regulāras fiziskās aktivitātes kalpo kā daudzu saslimšanu profilaktisks līdzeklis un palīdz rūpēties par imunitāti, sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, elpošanas sistēmu, gremošanas traktu, vielmaiņu un ķermeņa svaru. Fiziskās aktivitātes veido pareizu stāju, uzlabo kustību koordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus, kas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei. Sportošana mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli.
• Pievērs uzmanību pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam! Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir viena no būtiskākajām lietām, lai justos labi. Farmaceite uzsver, ka Ieteicams pievērst uzmanību sāls un cukura patēriņam, ēdienkartē iekļaut vairāk dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas, zivis un jūras produktus, pilngraudu produktus, olīveļļu, liesu gaļu un piena produktus ar zemu tauku saturu. Protams, svarīgi atcerēties par pietiekamu ūdens daudzuma uzņemšanu ikdienā. Ar sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu tiks uzņemti nepieciešamie vitamīni un minerālvielas, bet ja pavasarī ir jūtams vitamīnu trūkums, aktuāli būs C, A, E un D vitamīns, kā arī dzelzs, selēns un cinks.
• Būtiska nozīme ir arī emocionālajai labsajūtai! Stress, nomāktība vai depresija spēj ietekmēt visas orgānu sistēmas un ilgtermiņā var radīt galvassāpes, muskuļu saspringumu, miega traucējumus, vēdersāpes un citas veselības problēmas, uzsver ģimenes ārste. Lai justos emocionāli labi, nepieciešams iemācīties kontrolēt stresa līmeni, jāatvēl pietiekams laiks atpūtai un miegam, kā arī tieši pirms iešanas gulēt nav ieteicams ēst un skatīties televizoru, lai uzlabotu miega kvalitāti, skaidro klīniskā farmaceite.

Lai pavasara atnākšana kalpo kā pamudinājums ikdienā vairāk rūpēties par savu veselību!