Kad jāmaina vecā plomba? 5 pazīmes, ka laiks apmeklēt zobārstu

Vecā plomba jāmaina, ja tā plaisā, kļūst tumša, kustas, izraisa jutīgumu vai izkrīt. Šīs ir galvenās pazīmes, ka plomba vairs netur zoba slodzi un var izraisīt atkārtotu kariesu vai iekaisumu. Drošākais risinājums ir savlaicīga plombas nomaiņa, lai pasargātu zobu no lielākiem bojājumiem. 

Ar laiku jebkura zoba plomba nolietojas. Tā var plaisāt, kļūt tumša, kustēties vai vairs cieši nepieguļ zoba sienām. Tas ir dabisks process, jo plomba ikdienā piedzīvo spiedienu, temperatūras svārstības un košļāšanas slodzi. Tomēr bojāta vai novecojusi plomba var būt bīstama, jo tieši zem tās visbiežāk attīstās atkārtots kariess, iekaisums zoba nervā vai pat nepieciešamība pēc sakņu kanālu ārstēšanas. 

Daudzi pacienti nepamana pirmās pazīmes, jo vecā plomba nesāp uzreiz. Tomēr pastāv vairākas, skaidras un vizuāli labi pamanāmas situācijas, kad plomba noteikti ir jāmaina, lai aizsargātu zobu un izvairītos no akūtām sāpēm. 

Par pagaidu plombas nozīmi komentē Dr. Jūlijas Katkevičas zobārstniecības klīnikas vadītāja un galvenā zobārste Dr. Jūlija Monkada-Narvaesa: "Ikdienas praksē ļoti bieži redzu situācijas, kad pacienti pie zobārsta vēršas tikai tad, kad vecā plomba jau izraisa sāpes. Diemžēl tas nozīmē, ka bojājums zem plombas nereti ir progresējis līdz zoba nervam. Lielākajā daļā gadījumu nolietotu plombu ir iespējams nomainīt savlaicīgi un pasargāt zobu no sarežģītākas ārstēšanas, ja vien pacienti pievērš uzmanību pirmajām brīdinājuma pazīmēm.

Plombas plaisas, tumšas kontūras, jutīgums vai nepatīkams aromāts no mutes nav tikai kosmētiskas izmaiņas - tās bieži liecina par plombas hermētiskuma zudumu un baktēriju iekļūšanu zoba iekšienē. Jo agrāk šādas izmaiņas tiek diagnosticētas, jo vienkāršāka, saudzīgāka un prognozējamāka ir ārstēšana. 

Regulāras zobu pārbaudes un veco plombu kontrole ir viens no būtiskākajiem profilakses soļiem zobu veselības saglabāšanā. Savlaicīga plombas nomaiņa palīdz izvairīties no sāpēm, sakņu kanālu ārstēšanas un pat zoba zaudēšanas. Mērķis vienmēr ir saglabāt pacienta dabīgos zobus veselus un funkcionējošus pēc iespējas ilgāk." 

Šajā rakstā apkopojam 5 būtiskākās pazīmes, kas liecina, ka vecā plomba savu aizsargfunkciju vairs nepilda un ir pienācis laiks doties pie zobārsta. 

Kāpēc vecās plombas nolietojas? 

Plomba kalpo daudzus gadus, taču tā nav mūžīga. Ikdienā zobs piedzīvo tūkstošiem košļāšanas kustību, temperatūras maiņas un dabisku nodilumu. Ar laiku tas var radīt smalkas mikroplaisas, kurās iekļūst baktērijas un ēdiena pārpalikumii. Tieši no šīm mazajām spraugām veidojas atkārtots kariess, kas bieži attīstās nemanāmi zem vecās plombas. 

Vēl viens iemesls plombas nolietojumam ir tas, ka plombas materiāls un dabīgais zobs uzvedas atšķirīgi. Plomba strādā citādi nekā dabīgais zobs, tā var nedaudz sarauties vai paplašināties temperatūras ietekmē, radot spraugu starp zoba malu un plombas malu. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc parādās plombas plaisa vai tumša krāsa zoba kontūrlīnijā. 

Plombas krāsa ar laiku mainās, īpaši, ja pacients lieto daudz kafijas, tējas, vīna vai smēķē. Šie faktori ne tikai krāso plombu, bet arī veicina tās virskārtas nodilumu. 

Rezumējot, vecā plomba nolietojas dabiski, tāpēc regulāri jāapmeklē zobārsts, lai veiktu zobu pārbaudi, tostarp arī veco plombu pārbaudi. 

5 pazīmes, ka plomba jāmaina 

Kad vecā plomba vairs netur zoba slodzi vai zaudē hermētiskumu, parādās skaidri simptomi. Šīs pazīmes ir svarīgi nepalaist garām, jo zem bojātas plombas bieži attīstās atkārtots kariess, iekaisums, kas var radīt akūtas sāpes. 

1. Plomba plaisā vai parādās tumši plankumi 

Smalkas plaisas vai tumša kontūra ap plombu ir viena no izplatītākajām bojājuma pazīmēm. Plombas plaisa ļauj baktērijām iekļūt plombas malās un pakāpeniski bojāt zobu. 

Tas var izpausties kā: 

• matēta vai tumša līnija ap plombas malu,
• neliela ēnas zona zoba un plombas saskares vietā,
• sausāka vai raupjāka vieta, virs kuras slīd mēle.
• plomba kļuvusi tumša.  

Šīs vizuālās izmaiņas gandrīz vienmēr norāda uz plombas nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. 

2. Plomba kustas, šķiet vaļīga vai rada spiediena sajūtu 

Ja vecā plomba nav stingri fiksēta, tā var kustēties, radīt spiedienu košļājot vai šķist mīksta. 

Iespējamie iemesli: 

• izveidojusies mikrosprauga starp plombas un zoba malu, 
• plomba vairs cieši nepieguļ zobam, 
• zem plombas izveidojies sekundārais kariess. 

Vaļīga plomba zoba iekšpusē uzkrāj ēdiena atlikumus un baktērijas, kas ātri izraisa iekaisumu. 

3. Zobs sāp vai kļūst jutīgs 

Ja parādās zoba jutīgums uz aukstu, karstu, saldu vai kožot, tas bieži norāda, ka vecā plomba vairs neaizsargā zoba audus. 

Tas var notikt, ja: 

• zem plombas attīstījies atkārtots kariess, 
• iekaisuši zoba dziļākie audi, 
• parādījušās mikroplaisas. 

Ja zobs sāk sāpēt pulsējoši, naktī vai jūtama smaguma sajūta, tas var būt signāls par zoba nerva iekaisumu, kad nepieciešama sakņu kanālu ārstēšana. 

4. Plomba daļēji atlūzusi vai kļuvusi raupja 

Kad vecā plomba sāk kļūt raupja, parādās nelieli atlūzumi vai tā vairs nav tik gluda kā agrāk, tas ir viens no biežākajiem signāliem, ka vecā plomba jāmaina. Cilvēks to parasti pamana nejauši - pārvelkot ar mēli pāri zoba virsmai vai košļājot cietāku ēdienu. Materiāla nodilumu bieži pastiprina arī bruksisms (zobu griešana un spiešana miegā), kas var radīt plombas materiāla bojājumus. 

Raksturīgās pazīmes: 

• jūtama neliela šķemba vai asa maliņa uz plombas,
• plombas virsma nav gluda. 

Ja pamanāt šīs pazīmes, tas nozīmē, ka plombas hermētiskums ir apdraudēts. Šādās vietās ātri uzkrājas baktērijas, kas var izraisīt atkārtotu kariesu, smaganu iekaisumu vai nepatīkamu aromātu mutē. 

5. Nepatīkama smaka no mutes

Ja mutē parādās nepatīkams aromāts, ko nejūti citu iemeslu dēļ (piemēram, pēc ēšanas vai no rīta pirms zobu tīrīšanas), iespējams, zem vecās plombas uzkrājas baktērijas. Tas bieži notiek, ja starp plombas malu un zoba malu izveidojas neliela sprauga, kur iesprūst ēdiena atlikumi. Šī ir viena no pirmajām pazīmēm, ka plomba vairs nav hermētiska. 

Nepatīkama smaka var liecināt par: 

• sekundāro kariesu zem plombas, 
• mikrospraugu, kurā iesprūst pārtikas daļiņas, 
• smaganu iekaisumu ap bojāto zonu, 
• baktēriju vairošanos vietās, ko nevar iztīrīt ar birsti. 

Tieši nepatīkama smaka no mutes bieži parādās vēl pirms sāpēm vai jutīguma, tāpēc tas ir skaidrs signāls, ka plomba jāpārbauda un, iespējams, jāmaina. 

Kas notiek, ja bojātu plombu nemaina? 

Ja nolietotu vai bojātu plombu atstāj bez uzmanības, problēma parasti progresē pakāpeniski un sākotnēji gandrīz nemanāmi.  

Plombas maiņa šādos gadījumos nav tikai estētikas jautājums. Tā ir nepieciešama, lai novērstu dziļākus bojājumus un aizsargātu zoba struktūru. 

Ja bojātu plombu nenomaina: 

• zem plombas attīstās atkārtots kariess, kas bojā zoba dziļākos slāņus,
• var veidoties iekaisums zoba nervā (pulpīts), kas prasa sakņu kanālu ārstēšanu, 
• laika gaitā zobs var mainīt krāsu (kļūt pelēcīgs vai tumšs), 
• pie plombas malas uzkrājas baktērijas, kas izraisa smaganu iekaisumu vai nepatīkamu aromātu mutē, 
• var rasties intensīvas sāpes, jo vairs nepalīdz pat pretiekaisuma zāles zobiem. 

Novēlota ārstēšana bieži nozīmē sarežģītāku un dārgāku procedūru! Bojātā plomba var būt jānomaina pret lielāku vai pat novest līdz zoba ekstrakcijai. Tāpēc, ja esi pamanījis kādu no šīm 5 pazīmēm, vēlams pēc iespējas ātrāk vērsties pie zobārsta un neatlikt vizīti. 

Ja sāpes kļūst ļoti spēcīgas vai mokošas, ieteicams sazināties ar dežūrzobārstu vai diennakts zobārstniecību, lai saņemtu palīdzību nekavējoties  

Lai labāk sagatavotos vizītei pie zobārsta, iesakām izlasīt arī mūsu rakstu par to, kā notiek zoba plombēšana.  

Informācija sagatavota sadarbībā ar Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecības speciālistiem, balstoties uz klīnisko pieredzi un zobu restaurācijas vadlīnijām.