Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām.

Šobrīd ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma sirds mazspējas ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu un veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos. Latvijas Kardiologu biedrība sadarbībā ar pacientu biedrību "ParSirdi.lv" ir sagatavojusi ieteikumus cilvēkiem, kuri ikdienā aprūpē pacientus ar sirds mazspēju vai palīdz viņiem.

Palielinoties iedzīvotāju dzīvildzei, pieaug to pacientu skaits, kas cieš no sirds mazspējas. Sirds mazspēja ir aktuāla problēma arī Latvijā, un tiek lēsts, ka vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam to sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā - jau 7%.

Kardioloģe, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola skaidro: "Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība, kurai mēdz būt saasinājumi, tuvinieku un draugu atbalsts ir svarīgs gan emocionāli, gan tīri praktiski, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Līdzās medikamentu lietošanai un izmeklējumiem pie speciālistiem pacientam ar sirds mazspēju svarīgi arī regulāri fiziskie vingrinājumi (kaut vai regulāras pastaigas), veselīgs uzturs un dzīvesveids. Tāpat svarīgi arī mājas apstākļos ikdienā sekot līdzi pašsajūtai, sirds veselības mērījumiem un svaram."

KAS JĀZINA PAR SIRDS MAZSPĒJU?

Sirds mazspēja – stāvoklis, kad sirds bojājumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši organisma vajadzībām. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu), kā arī citu savlaicīgi nediagnosticētu un neārstētu sirds slimību rezultātā.

Simptomi:

pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
elpas trūkums;
nogurums un nespēks;
paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Dažkārt sākuma stadijā slimībai var arī nebūt izteiktu simptomu.

UZMANĪBU! Sirds mazspējas simptomi dažkārt var strauji pastiprināties. To sauc par akūtu epizodi jeb akūtu sirds mazspēju, ko var izraisīt, piemēram, pārpūle, vīrusu infekcija, ļoti augsts asinsspiediens, sirds ritma tracējumi u.tml. Akūtas sirds mazspējas gadījumā visbiežāk nepieciešama veselības aprūpes speciālistu iesaistīšanās, kritiskās situācijās jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība!

Ieteikumi pacientiem, lai uzlabotu ārstēšanās rezultātus:

Jāsaprot, ka sirds mazspēja ir hroniska slimība, kas prasa atbildību no paša. Ir jāseko līdzi, vai tiek lietotas atbilstošas medikamentu devas.
Jāseko līdzi pulsam, asinsspiedienam, svaram, holesterīnam.
Jāievēro veselīgs dzīvesveids un mērena ziska slodze.
Lai izvairītos no komplikācijām, jāvakcinējas pret gripu.
Ja stāvoklis pasliktinās, jāvēršas pie ārsta, nevis jāgaida, kad stāvoklis kļūs kritisks!
Pacientiem, kuri lieto digoksīnu, svarīgi regulāri pārbaudīt tā līmeni asins plazmā.
Augsta riska pacientiem vai tiem, kuri tikuši atkārtoti stacionēti, reizi gadā vajadzētu veikt ehokardiogrāju.

Ieteikumi pacienta tuviniekiem:

Centies atrast laiku sev un nodarboties ar to, kas rada prieku!
Rūpējies par sevi – tev ir jābūt veselam un stipram, lai varētu palīdzēt savam tuviniekam!
Nebaidies lūgt atbalstu!
Ir normāli just dažādas emocijas, tai skaitā, justies bēdīgam. Nevaino sevi par to!
Ir svarīgi, ka tava ģimene un draugi saprot tavu lomu sirds mazspējas pacienta ikdienā. Rūpes par cilvēku ar sirds mazspēju nozīmē izprast tuvinieka stāvokli un tā ietekmi uz viņa dzīvi, bet šīm rūpēm nevajadzētu pilnībā mainīt tavu dzīvi.
Vienmēr centieties noskaņot savu tuvinieku pozitīvi izturēties pret dzīvi un priecāties par ikdienas sīkumiem!