Jēkabpils ģimnāzijas direktors: Latvijā valda alkohola un tabakas industrija
Viņš skaidro, ka veselības mācība jau pašlaik veiksmīgi ir iekļauta bioloģijas, ķīmijas, sporta un citu mācību priekšmetu stundās. Skolēni zina, kas ir kaitīgs un, kas nepieciešams veselīgai dzīvei. Praksē, viņaprāt, tam pievērsties traucē sabiedrības divkosība.
Vizulis uzskata, ka paši pieaugušie bieži niekojas ar neveselīgiem paradumiem ģimenēs un publiskos svētkos. "Bieži vecāki ir pārslogoti darbā, tāpēc viņiem grūti atrast laiku un spēku, lai audzinātu labus ieradumus bērniem, vieglāk ir iedot naudu cigaretēm, nekā pārvarēt bērnu kaprīzes ar izglītojošo darbu. Turklāt arvien vairāk izdabāšana bērnu iegribām tiek saukta par audzināšanu", uzskata Vizulis.
Līdz ar to, viņaprāt, valstij šobrīd nav jātērē līdzekļi papildus mācību priekšmetam – Veselības mācībai.
Vizulis skaidro, ka valsts jau šobrīd apmaksā māksliniecisko pašdarbību un citus nodarbību veidus jauniešu pozitīvas nodarbināšanas veicināšanai. Drīzāk valstsvīriem ar bargiem likumiem vajadzētu ierobežot ļaunumu - alkohola, nikotīna un tamlīdzīgas Industrijas.
Tikmēr Veselības ministre Ingrīda Circene aktīvi uzstāj, ka veselības mācībai skolā ir jābūt kā atsevišķam priekšmetam, tomēr viņai pašai nav pārliecības, ka izdosies to panākt.
Pēc Ministru kabineta pirmdienas, 8.aprīļa, komitejas sēdes, kurā skatīja Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu skolā, Circene žurnālistiem atzina, ka vēlētos, lai šāds mācību priekšmets skolās kā obligāts būtu no 2014.-2015.gada, taču viņai neesot pārliecības, ka to izdosies panākt.
Informāciju sagatavoja Sabīne Gaile/ Pilseta24.lv
Foto: AFP/ Scanpix
