Izvirza papildu nosacījumus hronisku pacientu aprūpei slimnīcās

Rīga, 24.maijs, LETA. Hronisko pacientu aprūpei stacionāros turpmāk būs papildus nosacījumi, paredz otrdien valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana hronisku slimību pacientiem stacionārā ārstniecības iestādē".

Veselības ministrijas (VM) sagatavotie noteikumi paredz, ka hronisko pacientu aprūpi nodrošina personām ar hroniskām progresējošām slimībām, hronisku slimību paasinājumu vai komplikācijām, kad viņu stacionēšanās laikā nav nepieciešama sarežģīta diagnostika, ķirurģiska iejaukšanās vai cita sarežģīta ārstniecība.

Pēc VM paustā, Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, aizvien lielāks slogs veselības sistēmām ir hroniskās slimības, piemēram, sirds asinsvadu slimības, onkoloģija, cukura diabēts un citas, kā arī sabiedrības novecošanās. Ņemot vērā sabiedrības novecošanās procesus un dzīvildzes palielināšanos, svarīgi, lai hronisko slimību pacienti, neatkarīgi no slimības veida, saņemtu atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu.

Šī iemesla dēļ, VM ieskatā, nepieciešams sistēmiski risināt problēmas, kas saistītas ar hronisko pacientu aprūpes nodrošināšanu, kuriem ir kompleksas aprūpes vajadzības un kuriem slimība radījusi pārejošus vai pastāvīgus funkcionālus traucējumus, kā rezultātā viņiem nepieciešama gan medicīniskā aprūpe, gan diennakts uzraudzība, piemēram, pastāvīga traheostomas kopšana, regulāra skābekļa terapija, enterāla barošana un citi pakalpojumi.

Ministrija norāda, ka pašreizējā situācijā nav iespējams nodrošināt aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām atbilstošās hronisko pacientu aprūpes slimnīcās un hronisko pacientu aprūpes nodaļās daudzprofilu slimnīcās tādā apjomā, kādā būtu nepieciešams, un šādi pacienti ilgāk tiek medicīniski aprūpēti augstāka līmeņa slimnīcās un daudzprofila slimnīcu cita profila nodaļās.

Jaunajā noteikumu projektā noteiktas ārstniecības iestādes, kuras nodrošina hronisko pacientu aprūpi un ar kurām Nacionālais veselības dienests slēgs līgumus par valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu sniegšanu šiem pacientiem. Šādas iestādes ir, piemēram, visas lielās universitātes slimnīcas, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca un citas daudzprofilu medicīnas iestādes.

Noteikumu projektā atrunātas diagnozes hronisko pacientu aprūpei stacionārā ārstniecības iestādē, piemēram, hroniskas sirds asinsvadu saslimšanas, ateroskleroze, cerebrovaskulāru slimību sekas, hroniska obstruktīva plaušu slimība, hroniska elpošanas mazspēja, skeleta, muskuļu un saistaudu hroniskas saslimšanas, spondiloze, onkoloģisko pacientu aprūpe ar precizētu morfoloģiju un citas hronisko pacientu aprūpes diagnozes.

Tāpat noteikta nosūtīšanas kārtība aprūpei stacionārā, jo aprūpes nodaļā tiks uzņemti pacienti pārsvarā ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista norīkojumu, kā arī gadījumos, kad personas patstāvīgi vērsušās hronisko slimību paasinājuma vai komplikāciju gadījumā.

Vienlaikus atrunāti samaksas nosacījumi. Plānots, ka viena pacienta ārstēšanas tarifs būs 380,04 eiro apmērā par stacionēšanās reizi un pacienta līdzmaksājuma apmērs būs 7,11 eiro, sākot ar otro dienu.

VM gan atzīmē, ka jautājumos, ko neregulē noteikumu projekts, piemērojama Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas jau 1.septembrī būs zaudējusi savu spēku. Vienlaikus ministrija turpināšot darbu pie vienota normatīvā akta - Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības - izstrādes, tādējādi šie noteikumi zaudēs spēku līdz ar vienotā regulējuma izstrādi un pieņemšanu, savukārt noteikumos ietvertais regulējums tiks iekļauts vienotajā normatīvajā aktā.

Jau ziņots, ka patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam.

Savukārt no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībai, ar kuru VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.

Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.