Izmaiņas Darba likumā valdība skatīs augustā
Ņemot vērā apjomīgās izmaiņas Darba likumā un sociālo partneru ieteikumus likuma pilnveidošanai, valdība šodien uzdeva Labklājības ministrijai (LM) dokumentā veiktos grozījumus iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai līdz 1.augustam.
LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir sagatavojusi grozījumus Darba likumā, kas ir apjomīgākās izmaiņas kopš likuma spēkā stāšanās 2002.gadā. Izmaiņas dokumentā nepieciešamas, lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī uzlabotu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās.
Kopumā paredzēti gandrīz 40 grozījumi Darba likumā un šobrīd LM tos turpina saskaņot ar citām ministrijām.
Jau vēstīts, ka vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Tā, piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku, vai arī, ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.
Tā kā šobrīd praksē ir radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā. Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.
Saskaņā ar grozījumiem, tiek paredzēts noteikt jomas, kurās summētais darba laiks ir pieļaujams, piemēram, ja darbs ir saistīts ar apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa pastāvīgu darbinieku klātbūtni, kā arī, lai nodrošinātu pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktību. Patlaban summēto darba laiku nosaka profesijās (piemēram, apsardzes un tirdzniecības darbiniekiem, ārstniecības speciālistiem u.c.), kurās atšķiras nostrādāto stundu skaits dienā vai nedēļā un darba rakstura dēļ ir grūti noteikt normālo darba laiku - 8 stundas katru dienu un 40 stundas nedēļā.
Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.
Kā viens no priekšlikumiem elastības un drošības uzlabošanai ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki slimo ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem. Savukārt arodbiedrību biedriem būs pienākums darba līguma uzteikšanas gadījumā 2 darba dienu laikā informēt darba devēju par to, kurai arodbiedrībai prasāma piekrišana.
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, LM ierosina darba sludinājumos obligāti norādīt darba devēja nosaukumu.
Veicot pārbaudes, konstatēts, ka darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā. Līdz ar to darba līgumi bieži tiek "uzrakstīti" diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas attiecīgajā objektā. Viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai paredz novērst šo situāciju, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tas ļaus VDI un Valsts ieņēmumu dienestam vieglāk un efektīvāk veikt pārbaudes.
