IZKĀRNĪJUMI
resnās zarnas apakšējās daļas saturs. Veidojas no nesagremotajām uzturlīdzekļu atliekām (celulozes, tauku pilieniem, uzturvielu pūšanas un rūgšanas produktiem, muskuļu un cīpslu šķiedrām u.c), neizmantotajām gremošanas sulu sastāvdaļām, gļotām, zarnu epitēlijšūnām, kā arī no dzīvām un bojā gājušām zarnu floras baktērijām (30 - 50% no izkārnījumu masas). Raksturīga izkārnījumu sastāvdaļa ir indols un skatols, kas tiem piešķir smaku. Izkārnījumu daudzums (normāli 150 - 500 grami diennaktī) atkarīgs no diētas īpatnībām. Ja uzturā daudz augu produktu, izkārnījumi ir vairāk nekā tad, ja lieto dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļus. No uztura īpatnībām atkarīga arī izkārnījumu krāsa un konsistence. Izkārnījumi izdalās 1 - 2 reizes diennaktī. Izkārnījumu analīzei ir diagnostiska nozīme, jo izkārnījumos var konstatēt asinis vai strutas (ja ir hemoroīdi, čūlas slimība), cērmes un to olas, dizentērijas, vēdertīfa, holeras u.c. slimību ierosinātājus.
