Informācijas trūkuma dēļ Saeimas komisija neskata vairākus priekšlikumus Veselības finansēšanas likumam
Rīga, 15.nov., LETA. Aprēķinu un citas informācijas trūkuma dēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika vairāku priekšlikumu skatīšanu Veselības aprūpes finansēšanas likumam.
Tāpat izskatīšana tika atlika vairākiem Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) priekšlikumiem, jo Saeimas komisijas sēdē nebija ieradies neviens konfederācijas pārstāvis, kas varētu šos priekšlikumus aizstāvēt.
Vienlaikus netika atbalstīts ierosinājums, piešķirt tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros romu tautības personām. Komisijas sēdes dalībnieki norādīja, ka īpaši izcelt vienu sabiedrības daļu nav vēlams, turklāt liela daļa romu iekļautos citās atbrīvotajās grupās.
Tāpat tika piedāvāts šīs tiesības piešķirt audžuģimenēm, trešās grupas invalīdiem un bērnu-invalīdu kopš bērnības aprūpētājiem un citām grupām, tomēr deputāti nelēma par šiem priekšlikumiem, jo trūka aprēķinu, cik šādas izmaiņas varētu izmaksāt.
Atbalstīti galvenokārt tika priekšlikumi no Saeimas juridiskā biroja. Šie priekšlikumi bija redakcionāli.
Saeimas komisija sēdes noslēgumā uzdeva Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai sagatavot nepieciešamo informāciju, lai atlikto jautumu skatīšanu varētu turpināt nākamnedēļ.
Komisija patlaban skata Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam, kuram tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija patlaban caurskatījusi 118 no tiem, tomēr daļas priekšlikumu izskatīšana dažādu iemeslu dēļ tika atlikta.
Kā ziņots, VM izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
