INDĪGIE AUGI

satur toksiskas vielas un var izraisīt cilvēka vai dzīvnieka saindēšanos un pat nāvi. Toksiskās (indīgās) vielas augos ir alkaloīdi, glikozīdi, saponīni, olbaltumvielas (rīcins), ēteriskās eļļas (terpēni, spirti, ketoni, laktoni), organiskās skābes (skābeņskābe), sveķveida vielas, kumarīni u.c. Ja augā šo vielu tik maz, ka tās cilvēkam vai dzīvniekam nekaitē, augus par indīgiem neuzskata. Uz zemeslodes sastopamas apm. 10 000 indīgo augu sugas, to vidū sēnes, paparžaugi, kailsēkļi un segsēkļi. Toksiskās vielas var būt visā augā vai tikai dažās tā daļās. Saindēties var, indīgos augus ieēdot (sēnes), lietojot zāļu tējas bez ārsta kontroles, ieelpojot indīgo augu (piem., vaivariņa) gaistošās vielas, neuzmanīgi ievācot indīgos ārstniecības augus. Biežāk saindējas bērni, kas mēdz plūkt vai bāzt mutē nepazīstamus augus. Daudziem indīgiem augiem, tos žāvējot, uzglabājot un karsējot, indīgās vielas zūd (gundegām, vizbulītēm, krūkļu mizai), citiem (zilo kurpīšu gumiem, lupīnām) paliek. Augu indīgums atkarīgs no auga attīstības fāzes, ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem apstākļiem un augsnes. Indīgie augi biežāk sastopami nezālienēs un upmalās. Indīgie augi nav vienādi bīstami cilvēkam un dzīvniekiem, piem., beladonnas augļi bīstami cilvēkam, bet nekaitē trušiem un vistām. Daudzus indīgos augus mazās devās izmanto ārstniecībā, piem., miega magoni, beladonnu, parasto biškrēsliņu, melno driģeni, kreimeni, melno

ozolpapardi, lielo struteni, uzpirkstītes, purva vaivariņu, velnābolu. LPSR biežāk sastopamie indīgie augi. Apdziras, parastās (Huperzia selago), - staipekņu dzimtas daudzgadīgs sporaugs. Aug ne visai bieži mitros mežos. Šo augu lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā hronisku alkoholiķu ārstēšanai stacionāros. Augs satur indīgus alkaloīdus, selagīnu, obskurīnu u.c. Saindēšanās notiek, ja dzer lakstu novārījumu pašārstēšanās nolūkā. Pazīmes: sāpes kuņģī, kolapss. Pirmā palīdzība: cietušo novieto guļus, dod ieelpot ožamo spirtu, silda rokas, kājas; nepieciešama kvalificēta palīdzība slimnīcā. Čūskоga, četrlapu (Paris quadrifolia), - liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Aug mitros, ēnainos krūmājos, mežos. Saindēšanās notiek ar ogām, jo tajās ir saponīni peristafīns, paridīns. Pazīmes: sāpes vēderā, vemšana, caureja, sirdsdarbības traucējumi, reibonis. Кокālis, parastais (Agrostemma githago), - neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs. Aug kā nezāle labības laukos. Sēklās indīgi saponīni. Saindēšanās pazīmes: siekalošanās, vemšana, vispārējs vājums, caureja, krampji, dažreiz var iestāties pat nāve. Krauklene, vārpainā (Actaea spicata), - gundegu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Aug krūmājos, mežos. Viss augs indīgs, satur saponīnus, alkaloidus u.c. Saindēšanās visbiežāk notiek ar ogām. Tās indīgas arī mājputniem. Pazīmes: troksnis ausīs, slikta dūša, vemšana, caureja, elpošanas traucējumi. Kurpīte, zilā (Aconitum napellus), - gundegu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, ko audzē kā dekoratīvu un ārstniecības augu. Visindīgāki ir tās gumi. Satur alkaloīdus akonitīnus. Saindēšanās notiek, ja lieto iekšķīgi pašārstēšanās nolūkā gumu izvilkumu spirtā vai ūdenī. Pazīmes: dedzinoša sajūta mutē, siekalošanās, vemšana, caureja, aizdusa, nejutīgums, galvassāpes, reibonis, vēlāk elpošanas traucējumi, paralīze, reizēm iestājas nāve. Akonitīni ir toksiskākās augu indes, tāpēc kurpīšu gumus dažreiz lieto arī grauzēju iznīcināšanai. Sкоpоlija, Krainas (Scopolia carniolica), - nakteņu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Aug Ziemeļkaukāzā, Karpatos, Moldāvijas PSR (LPSR paretam audzē dārzos). Satur 0,5 - 4% alkaloīdu, galvenokārt hiosciamīnu, atropīnu, skopolaminu. Var saindēties, pašārstēšanās nolūkā lietojot sakneņu novārījumu vai to spirta uzlējumu, kā arī tos pievienojot alkoholiskiem dzērieniem. Pazīmes un pirmā palīdzība tāda pati kā gadījumos, kad saindējas ar melno driģeni. Suņstobrs, plankumainais (Conium maculatum), - čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs. Aug krūmājos, sētmalās, upmalās u.c. Indīgas visas auga daļas, it sevišķi negatavi augļi. Satur ļoti toksisku alkaloīdu koniīnu. Saindēties var, ieēdot augļus;

bērni saindējas, pat rotaļājoties ar šo augu lakstiem. Pazīmes: ādas nejutīgums, kam seko paralīze, sākot no kājām, apgrūtināta elpošana, elpošanas centra paralīze; ja nesniedz palīdzību, pēc 3 - 4 stundām var iestāties nāve. Velnarutks, indīgais (Cicuta virosa), - čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Aug ūdens malā. Biežāk saindējas bērni un mājdzīvnieki, ieēdot tā sakneņus pavasarī. Augs satur indīgu vielu cikutotoksīnu. Saindēšanās pazīmes: putas uz lūpām, siekalošanās, zobu griešana, vemšana, kolikas, reibonis, bezsamaņa, krampji, vispārēja paralīze. Nāve var iestāties apmēram 1 stundas laikā. Zаlktene, parastā (Daphne mezereum), - neliels zalkteņu dzimtas krūms. Aug mitros lapkoku mežos, krūmos. LPSR tā ir valsts aizsardzībā. Viss augs indīgs. Ja ieēd ogas vai citas auga daļas, rodas dedzinoša sajūta mutē, kuņģī, vemšana, asiņaina caureja un urinēšana, bezsamaņa, paralīze, var iestāties pat nāve. Indīgi ir arī segliņi, īves, bebrukārkliņi, cūkauši, gaiļpieši (delfīnijas), sētvijas, Sibīrijas latvāņi, efejas, zeltlija, melnā naktene, oleandri, dievkrēsliņi u.c. Saindēties var ar visām šo augu daļām. Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā jāsniedz tūlīt. Ja inde nokļuvusi gremošanas traktā, jāizraisa vemšana, pēc tam jāskalo kuņģis (skatīt kuņģa skalošana) ar 0,05 - 0,1% kālija permanganāta šķīdumu vai 0,2% tanīna šķīdumu, jādzer aktivētā ogle vai karbolēns. Daudzu toksisku alkaloīdu saistīšanai var noderēt stipra tēja, kurā daudz miecvielu, vai 2 - 3% tanīna šķīdums ūdenī. Daudzu inžu saistīšanai var lietot 2 - 3 olu baltumus ar glāzi piena vai ūdens, pēc tam jāizraisa vemšana vai jāskalo kuņģis. Universāla pretinde ir šāds maisījums: 50 g aktivētās ogles, 25 g tanīna un 25 g magnija oksīda. Šā maisījuma 2 ēdamkarotes iedzer ar glāzi silta ūdens vai piena, pēc 1/2 stundas ieteicams skalot kuņģi un lietot caurejas līdzekļus. Smagākos gadījumos cietušais jānogādā slimnīcā. Ja indīgās vielas nokļūst uz ādas, skartā vieta rūpīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm, pēc tam jāapstrādā ar 2% kālija permanganāta šķīdumu ūdenī vai piesātinātu svina acetāta šķīdumu spirtā. Att.