Iedzīvotāji izpērk korvalolu, ārsti veic izskaidrošanas darbu
Žurnāls "Aptiekārs" ir veicis pētījumu, kas norāda – liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši vecāka gadagājuma ļaudis, ir satraukti par faktu, ka korvalols no 1. septembra kļūs par recepšu medikamentu. Daudzi uzsvēruši, ka trūkst informācijas par šādām izmaiņām – kāpēc tās nepieciešamas un kā rīkoties turpmāk. Pašlaik izskaidrošanas kampaņu, ko vajadzētu veikt valsts iestādēm, veic ģimenes ārsti.
Žurnāls "Aptiekārs" ir ikmēneša specializētais izdevums farmaceitiem, kas raksta par dažādām ar farmāciju saistītām tēmām. Veicot iedzīvotāju aptauju (vecuma grupā no 25 līdz 70 gadiem) dažādos Latvijas reģionos konstatēts, ka 68 procenti neatbalsta korvalola (Corvalolum) izsniegšanu pret ārsta recepti, 6 procenti to atbalsta, 12 procentiem ir vienalga, bet 14 procentiem iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Savukārt 57 procenti atzīst, ka izskaidrošanas kampaņa nav bijusi pietiekama.
Lielas neskaidrības bija arī ar lēmuma atcelšanu un vēlreizēju pieņemšanu – sakotnēji Valsts zāļu aģentūra izplatīja informāciju, ka korvalols izsniedzams tikai pret ārsta recepti no 2008. gada 1. jūnija. Jau šā gada maijā krasi palielinājās pieprasījums pēc korvalola – cilvēki steidza to iegādāt priekšdienām, savukārt ģimenes ārsti atbildēja uz neskaitāmu cilvēku jautājumiem.
Tomēr Latvijas Republikas Veselības ministrija norādīja – lai gan Zāļu valsts aģentūras (ZVA) lēmums piemērot korvalolam recepšu izplatīšanas statusu ir pamatots, tika norādīts, ka sabiedrība (veselības aprūpes speciālisti un pacienti) nav pietiekami sagatavota un lēmuma ieviešanai par zāļu statusa maiņu nepieciešams ilgāks laiks un plašāka skaidrošana.
Tādējādi lēmums uz laiku tika atcelts un stāsies spēkā no š.g. 1. septembra.
Latvijas Republikas Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Egita Pole stāsta, ka informācija presē bijusi pietiekama un paredzētas vēl publikācijas par šo tēmu, savukārt budžetā nav paredzēti izdevumi plašai izskaidrošanas kampaņai, piemēram, televīzijā: "Cilvēki vienkārši ir pieraduši pie šī medikamenta. Mēs gaidām, ka ražotāji piedāvās ko līdzīgu, bet bez fenobarbitāla."
ZVA šāda lēmuma pieņemšanu skaidroja ar Eiropas Savienības normām, kā arī ar to, ka korvalola un valokordīna (Valocordin izsniedz pret receptēm no š. g. aprīļa) sastāvā esošais fenobarbitāls saistīts ar pārdozēšanas risku un var būt par intoksikācijas cēloni cilvēkiem, kas neatrodas ārsta uzraudzībā un neievēro zāļu lietošanas noteikumus. Turklāt pēdējo divu gadu laika pieaudzis arī ar barbiturātu izraisītām intoksikācijām stacionēto pacientu skaits. Iespējama arī atkarības veidošanās (sīkāka informācija par lēmumu – ZVA mājas lapā).
ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Vija Berlande arī uzskata, ka sabiedrība par izmaiņām ir pietiekami informēta. Kā galveno lēmuma pieņemšanas pamatojumu viņa min sabiedrības audzināšanu: "Šis ir no tiem līdzekļiem, ar kuriem ārkārtīgi vienkārši apreibināties. Tā nu tas ir, ka eksistē sabiedrības neapzinīgā daļa. Un pagaidām mēs pret to varam cīnīties tikai ar aizliegumiem. Tiem, kas pieraduši pie korvalola – eksistē daudz dažādu tinktūru ar tādu pašu iedarbību." V. Berlande neuzskata, ka jaunā sistēma radīs neērtības: "Domāju, ja ārstam palūgs uzrakstīt recepti, nebūs problēmu. Turklāt pie ārsta var aiziet jau laikus, nevis gaidīt, kamēr paliek slikti, savukārt vecāki cilvēki tāpat regulāri apmeklē ārstu."
Ar augšminētajiem viedokļiem nav vienisprātis Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide: "Šis lēmums ir sasteigts un nav pārdomāts, nav stingru argumentu. Jau maijā bija liela ažiotāža, mēs [ģimenes ārsti] veicām lielu izskaidrošanas darbu, cilvēki skrēja uz aptiekām, pirka pa septiņām pudelēm korvalola. Pēc tam pēkšņi lēmumu atcēla, atkal nācās skaidrot, kas un kā. Un tagad tas stāsies spēkā. Tas nebija pārdomāts gājiens – tiek traucēts ārstu darbs, pacientu dzīve. Domāju, ka šis lēmums nebija no tiem neatliekamajiem. Varbūt varēja noteikt, piemēram, pārdošanas ierobežojumus vienam pacientam, vai, ja nu tiešām tas bija jāpieņem, varēja noteikt pārejas laiku."
S. Veide neuzskata, ka sabiedrība ir tikusi informēta: "Speciālisti informāciju saņēma, taču iedzīvotāju informēšana ir uz ģimenes ārstu pleciem. Faktiski viņi veic to darbu, kas bija jādara valsts iestādēm.
Korvalolu pamatā lieto vecāka gadagājuma cilvēki, un tie jau neapreibinās! Tāpēc viņiem grūti saprast, kāpēc savas "drapītes" vairs nevarēs vienkārši nopirkt. Viņiem vajag vairākas reizes izskaidrot, avīzes daudzi nemaz nespēj izlasīt un pat pie ārsta viņiem reizēm grūti aiziet. Veci cilvēki ir konservatīvi, viņiem grūti pieņemt ko jaunu, viņi neuzticas kam nepārbaudītam. Turklāt daudzi pacienti teikuši – viņiem vienkārši vajag to pudelīti mājās, tas rada drošības sajūtu – ja nu kas! Nereti korvalols bija tas, kurš izlīdz, ja pēkšņi uz ielas paliek slikti – varēja ieiet aptiekā, nopirkt zāles un turpat iedzert, pasēdēt un iet tālāk. Protams, nebūs letālas sekas, ja korvalolu neiedzers, taču, kā jau minēju, daudzi pie tā pieraduši un tas viņiem palīdz."
S. Veide pauž cerību, ka reiz kaut kas tiks darīts, lai atvieglotu dzīvi gan pacientiem, gan ārstiem, jo tagad katru dienu ārstiem strādāt kļūst arvien sarežģītāk un pacientus bieži pārņem neizpratne par jaunām izmaiņām: "Ierēdņi var teikt, ka nebūs problēmu, bet es silti ieteiktu atnākt un vismaz vienu dienu pasēdēt ārsta praksē.
Papildu informācija: Žurnāls "Aptiekārs" , tālr. 67359545, mob. 29195801
