HORMONI
bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas (audu hormoni). Hormoni piedalās visos organisma neirohumorālās regulācijas procesos, savstarpēji saista atsevišķus orgānus, saskaņo to funkcijas un pielāgo tās konkrētam organisma dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei. Hormonu sintēzi un izdalīšanos regulē sarežģīti mehānismi, kas ar hipofīzes starpniecību cits citu ietekmē; tajos svarīga nozīme ir hipotalāmam un hormonu koncentrācijai asinīs, kā arī galvas smadzeņu lielo pusložu garozai. Pēc ķīmiskās struktūras hormonus iedala peptīdhormonos (hipofīzes hormoni, aizkuņģa dziedzera hormoni, parathormons), hormonos, kas sintezējas no aminoskābēm, tām pārveidojoties (tiroksīns; skatīt vairogdziedzera hormoni), un steroīdhormonos (dzimumhormoni, virsnieru garozas hormoni; skatīt virsnieru hormoni). Katrs hormons ietekmē kādu noteiktu orgānu vai organisma funkciju. Tā kā hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, tie iedarbojas jau ļoti niecīgā daudzumā. Hormoni parasti nav sugai specifiski, tāpēc lielākā daļa hormonu, kas iegūti no dzīvniekiem (arī sintētiskie), darbojas cilvēka organismā (skatīt hormonu preparāti). Dažiem peptīdhormoniem ir antigēnu īpašības, un, ievadīti organismā, tie ierosina imūnreakcijas: rodas antihormoni, kas inaktivē ievadīto svešo hormonu. Ietekmējot fermentsistēmu aktivitāti, hormoni regulē augšanas un šūnu diferencēšanās procesus, uztur konstantu organisma iekšējo vidi (nātrija, kalcija sāļu, glikozes u.c. vielu koncentrāciju asinīs), koordinē un apvieno organisma funkcijas. Tie ietekmē arī augstāko nervu darbību. Hormonus, kas sekmē olbaltumvielu uzkrāšanos, kā arī muskulatūras u.c. audu attīstību, sauc par anaboliskajiem hormoniem. Organisma normālai darbībai nepieciešami visi hormoni, turklāt noteiktā attiecībā. Pārmērīgs vai nepietiekams kāda hormona daudzums asinīs var izraisīt dažādus traucējumus. Audu hormoni jeb t.s. parahormoni pēc ķīmiskās uzbūves ir peptīdi vai amīni. Tie ir histamīns (paplašina sīkos asinsvadus), serotonīns un angiotenzīns (abi sašaurina asinsvadus), bradikinīns (paplašina asinsvadus), kuņģa un zarnu hormoni, neirohormoni u.c.
