HISTOLOĢIJA
zinātne par cilvēka audu attīstību, uzbūvi un dzīvības norisēm. Histoloģija pētī šūnu un audu attīstības likumsakarības, vecuma radītās un funkcionālās histoloģisko struktūru pārmaiņas, audu reģenerāciju, nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas sistēmas regulējošo ietekmi uz šūnu, audu un orgānu darbību, šo struktūru pielāgošanos dažādu bioloģisku, fizikālu un ķīmisku faktoru iedarbībai, šūnu mijiedarbību u.c. Histoloģiskos
pētījumus izdara ar gaismas mikroskopu un elektronmikroskopu. Izmanto audu fiksēšanas, krāsošanas, audu kultūru u.c. metodes. Histoloģija cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, galvenokārt ar citoloģiju, anatomiju, embrioloģiju, bioķīmiju, fizioloģiju, patoloģisko anatomiju, patoloģisko fizioloģiju. Histoloģiju iedala vispārīgajā histoloģijā (pētī audu attīstības un funkciju pamatprincipus) un speciālajā histoloģijā (noskaidro audu kompleksu īpašības orgānā). Vispārīgās un speciālās histoloģijas īpašas nozares pētī audu ķīmiju (histoķīmija) un audu darbības mehānismus (histofizioloģija). Att.
