HIPERTONISKĀ SLIMĪBA
slimība, kam raksturīga arteriālā hipertensija (arteriālā spiediena paaugstināšanās). Par paaugstinātu arteriālo spiedienu 20 - 60 g. vecam cilvēkam uzskata spiedienu, kas pārsniedz 140/90 mm Hg. Pēc 60 gadu vecuma sistoliskais spiediens aterosklerozes ietekmē mazliet paaugstinās, turpretim diastoliskais spiediens drīzāk tiecas pazemināties (piem., 70 - 80 gadu vecumā arteriālais spiediens var būt 170/80 mm Hg). Par hipertonisko slimību sauc tikai tādu arteriālā spiediena paaugstināšanos, kuras pamatā ir
CNS darbības traucējumi. Ja arteriālā spiediena paaugstināšanās saistīta ar kāda orgāna (piem., nieru) saslimšanu, to sauc par simptomātisko hipertensiju. Hipertoniskās slimības cēloņi vēl nav īsti noskaidroti. Pastāv uzskats, ka tās pamatā ir
CNS pārslodze un ar to saistīti asinsspiediena regulācijas traucējumi. Šo uzskatu apstiprina tas, ka hipertoniskā slimība bieži sākas pēc lieliem uztraukumiem vai ilgstošas depresijas. Hipertoniskās slimības izcelšanos saista arī ar traucējumiem nieru darbībā, kurus rada pārmērīga vārāmā sāls lietošana un dažas kaitīgas vielas. Liela nozīme hipertoniskās slimības izcelsmē ir arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormoniem (piem., sievietēm arteriālais spiediens bieži paaugstinās klimaktērija periodā). Bez tam statistika liecina, ka ar hipertonisko slimību nereti slimo vairāki vienas ģimenes locekļi, tātad svarīga nozīme ir arī iedzimtībai. Hipertoniskās slimība sākumā asinsvados patoloģisku pārmaiņu bieži nav. Ir tikai paaugstināts spraigums. Vēlāk izveidojas ateroskleroze un sakarā ar pastiprināto slodzi palielinās sirds kreisā kambara muskulatūra. Hipertoniskā slimība parasti izpaužas
CNS darbības un sirdsdarbības traucējumu veidā, bet dažreiz asinsspiediens ir paaugstināts cilvēkiem, kas jūtas veseli. Dažkārt slimības sākuma pazīmes ir nogurums, bezmiegs, galvassāpes, it īpaši no rītiem. Sirdsdarbības traucējumi parasti jūtami kā sirdsklauves, nepatika gulēt uz kreisajiem sāniem vai arī sāpes sirds apvidū. Atbilstoši arteriālā spiediena augstumam un ar to saistītajām pārmaiņām dažos orgānos hipertoniskās slimības attīstību iedala 3 stadijās. Pirmajā stadijā asinsspiediens ir paaugstināts nedaudz un pārejoši un citu pārmaiņu organismā vēl nav. Otrajā stadijā asinsspiediens ir paaugstināts vairāk vai mazāk pastāvīgi un sāk izpausties dažas tā ietekmē radušās pārmaiņas, piem., ir palielinājusies kreisā sirds daļa (kreisais kambaris), iezīmējas dažas pārmaiņas elektrokardiogrammā un acs tīklenes asinsvados. Trešajā stadijā asinsspiediens ir paaugstināts pastāvīgi un asinsvados ir attīstījusies ateroskleroze. Ja spilgti izpaužas sirdsdarbības traucējumi, piem., sāpes sirds apvidū, sirdsklauves, ir radies miokarda infarkts vai sirds mazspēja, to sauc par hipertoniskās slimības kardiālo (jeb sirds) formu. Ja turpretim pārsvarā ir
CNS darbības traucējumi, piem., galvassāpes, bezmiegs, reibonis vai pat insults, to sauc par hipertoniskās slimības cerebrālo (smadzeņu) formu. Parasti hipertoniskās slimības gaita ir hroniska. Pasliktināšanos rada uztraukumi, pārpūlēšanās, atmosfēras spiediena straujas svārstības vai ārstēšanās noteikumu neievērošana. Īslaicīgus hipertoniskās slimības paasinājumus sauc par hipertoniskajām krīzēm, kam raksturīga asinsspiediena strauja un stipra paaugstināšanās, piem., līdz 220/130 mm Hg, ja parasti tas bijis 170/100 vai vēl zemāks. Krīzes laikā pastiprinās galvassāpes, sāpes sirds apvidū, var būt arī vemšana, apziņas traucējumi, bet smagākos gadījumos draud miokarda infarkts vai insults. Hipertoniskās krīzes visbiežāk mēdz uznākt otrās, retāk trešās slimības stadijā. Trešajā stadijā galvenie sarežģījumi saistīti ar aterosklerozi, kas hipertoniskās slimības gadījumā attīstās paātrinātā gaitā. Smadzeņu aterosklerozes bīstamākās sekas ir smadzeņu asinsrites traucējumi, kas var būt pārejoši vai arī beigties ar insultu. Sirds vainagartēriju ateroskleroze veicina kardiosklerozi. Sirds muskulatūras pārslodze un kardioskleroze var būt par cēloni akūtam vai hroniskam sirdsdarbības vājumam (sirds mazspējai). Ārstēšanā un profilaksē ļoti svarīga nozīme ir pareizam dzīves veidam. Slimības sākumstadijās ar to vien jau iespējams panākt stipru uzlabošanos vai pat pilnīgu izveseļošanos. Jāvairās no uztraukumiem, lielas steigas, pārpūlēšanās, strīdiem. Vēlams gulēt ne mazāk par 8 - 9 stundām naktī un 1 stundu atpūsties dienas otrajā pusē. Ieteicamas nodarbības svaigā gaisā. Nedrīkst smēķēt un lietot līdzekļus, kas uzbudina. Nav pieļaujams darbs nakts maiņā un liela fiziska vai garīga piepūle. Uzturā jāierobežo vārāmais sāls un, lai aizkavētu aterosklerozes attīstību, arī dzīvnieku tauki, Hipertoniskās slimības sākumā labi panākumi dažreiz ir nomierinošiem līdzekļiem. Ja tie nelīdz, pievienojami asinsspiediena pazeminātāji līdzekļi, kam var
būt dažāds iedarbības mehānisms. Tā kā iedarbīgie asinsspiediena pazeminātāji līdzekļi bieži rada nevēlamas blakusparādības, tie lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem. Hipertoniskās slimības ārstēšana ir ilgstoša, un tai jābūt sistemātiskai. Slimības paasinājuma, krīzes vai sarežģījumu gadījumā jāārstējas slimnīcā.
