HEMERALOPIJA
redzes traucējums, kam raksturīga pavājināta spēja redzēt krēslā un naktī. Hemeralopiju var radīt tīklenes, dzīslenes un redzes nerva organiskas slimības, glaukoma (simptomātiskā hemeralopija), dažas aknu slimības, malārija, alkoholisms, A vitamīna trūkums organismā (funkcionālā hemeralopija) vai piedzimta tīklenes pigmentdeģenerācija (piedzimtā hemeralopija). Hemeralopija attīstās sakarā ar pārmaiņām tīklenes nūjiņās vai arī redzes purpura nepietiekamības dēļ (gaismā tas noārdās, bet tumsā, piedaloties A vitamīnam, atjaunojas). Hemeralopijas slimniekam gaismā rodas fotofobija, var pievienoties arī pavājināta zilās un dzeltenās krāsas uztvere, krēslā un naktī stipri pavājinās redzes asums; dažreiz sašaurinās redzes lauks. Hemeralopija parasti rodas vai paasinās agrā pavasarī, kad organismā trūkst A vitamīns. Ārstē atkarībā no pamatslimības. Nozīme pilnvērtīgam uzturam, kas satur daudz A vitamīna (sviests, piens, siers, olas dzeltenums, ikri, mencu aknas) un karotīna (burkāni, spināti, salāti, loki, upenes, ērkšķogas), arī A, B1, B2, С vitamīnu preparātiem.
