GREIZAIS ĪKŠĶIS
pēdas deformācija, kad pirmais pleznas kauls noliecies uz iekšpusi, bet pats īkšķis - uz ārpusi, pie pirksta pamata veidojot izspiedumu. Nelieli noliekumi 20 - 30° robežās ir normāli. Deformācija gandrīz vienmēr saistīta ar pēdas šķērsvelves izlīdzināšanos un pēdas priekšdaļas paplašināšanos. Greizā īkšķa izcelsmē nozīme ir iedzimtām īpatnībām pēdu veidojošo kaulu un saišu aparātā; deformācija nereti vērojama vienas ģimenes locekļiem. Biežāk greizais īkšķis izveidojas cilvēkiem, kam kājas īkšķi garāki, kā arī cilvēkiem, kuriem jau bērnībā vaļīgu saišu dēļ vērojams palielināts kustību apjoms locītavās. Greizā īkšķa veidošanos lielā mērā veicina vēl citi faktori. Piem., greizais īkšķis var radīt neracionāli apavi: augsts papēdis palielina pēdas priekšdaļas slodzi, un pleznas kauli attālinās viens no otra; apavi ar šauru purngalu rada īkšķa piespiedu nolieci; spiedoši apavi veicina iekaisumu izveidošanos ap locītavām, tas bojā kaulus saturošās saites. Greizā īkšķa rašanos var veicināt arī pārmērīgs pēdas noslogojums: liela ķermeņa masa, vienveidīga slodze, piem., ilga stāvēšana vai staigāšana pa gludu, neelastīgu pamatu, izraisa pēdas šķērsvelves izlīdzināšanos, un rodas greizais īkšķis. Dažreiz greizā īkšķa cēlonis ir nepietiekams muskuļu treniņš, piem., ja izvairās staigāt basām kājām, ar laiku var attīstīties muskuļu vājums, kas veicina greizā īkšķa izveidošanos. Greizais īkšķis var rasties arī pēc slimībām, kas bojā saistaudus, - pēc kolagenozēm, nervu un muskuļu slimībām un traumām. Deformācijai palielinoties, mainās pie īkšķa un pleznu kauliem piestiprināto muskuļu vilcējspēka virziens;
tas savukārt veicina īkšķa tālāku noliekšanos. īkšķis nereti sagriežas arī ap savu garenisko asi. Izspieduma vietā, ko veido pirmā pleznas kaula galviņa, rodas kaula izaugums, virs kura apava spiediena dēļ izveidojas gļotsomiņa. Tā nereti iekaist un var sastrutot. Noliekums var sasniegt pat 90° leņķi. Ja vienlaikus paplašinās pēdas priekšdaļa, zem II un III pleznas kaula galviņām var rasties sāpīgi sacietējumi un pirkstiem izveidoties āmura forma, locītavas starp pirkstu kauliem kļūst nekustīgas, rodas pirkstu izmežģījums. Kustības īkšķa pamata locītavā vienmēr ierobežotas. Ārstēšana un profilakse. Pasākumi, kas stiprina pēdas muskuļus: pēdas masāža, staigāšana basām kājām pa mežu, pēdas un pirkstu kustību vingrinājumi. Pirkstu noliekumu mazina, starp tiem ievietojot porolona vai filca ķīlīšus - separatorus. Lai būtu pareiza slodze, valkājami apavi ar vidēji (sievietēm 4 - 5 cm) augstu papēdi. Ieteicams apavus biežāk mainīt; vajadzības gadījumā periodiski lietojami supinatori. Apavu spiedienu var mainīt, virs izspieduma piestiprinot filca riņķi. Ja deformācija izteikta un traucējoša, izdarāma operācija. Atkarībā no operācijas veida kājas pēdu uz īsāku vai ilgāku laiku ieģipsē. Pēc operācijas jāturpina vingrinājumi un pēdas masāža, lai no jauna nostiprinātos pēdas muskulatūra. Dažreiz kājas īkšķa noliekums ir niecīgs, bet pati locītava mazkustīga, sāpīga un tās virsējā malā sataustāmi nelieli kaula izspiedumi. Deformāciju sauc par stīvo īkšķi (hallux rigidus), un tā pēc būtības ir kājas īkšķa pamata locītavas deformējošā artroze. Ārstēšanā lieto parafīna vai dūņu aplikācijas, ultraskaņas procedūras, dažreiz izdara operāciju. Att.
