GONOREJA

venēriska slimība. Ierosinātājs ir mikroorganisms gonokoks (Neisseria gonorrhoeae), kas nav sevišķi izturīgs ārējā vidē: mitrumā, tumsā saglabā dzīvotspēju un virulenci līdz 24 stundām, bet sausā vietā iznīkst 1 - 5 stundās. Gonokoki ir patogēni vienīgi cilvēkam. Infekcijas avots ir slims cilvēks. Inficēšanās notiek galvenokārt dzimumceļā, ļoti reti (parasti bērniem, sevišķi mazām meitenēm) ar priekšmetiem, uz kuriem palikuši slima cilvēka izdalījumi no dzimumorgānu gļotādas (īpaši tajos gadījumos, ja ir kopēja gulta, veļa, dvielis, mazgājamais

sūklis, naktspods). Inkubācijas periods 2 - 3 dienas. Gonokoki iekļūst organismā caur urīnizvadkanāla un dzimumorgānu gļotādu, izraisot tur akūtu iekaisumu. Gonokokiem sabrūkot, atbrīvojas specifisks endotoksīns (gonotoksīns), kas izraisa organisma intoksikāciju (sliktu pašsajūtu, paaugstinātu t°, galvassāpes, ēstgribas trūkumu). Infekcija izplatās arī uz blakus orgāniem (vīriešiem uz priekšdziedzeri, sēklinieku maisiņu, sēklvadiem, sēklinieku piedēkļiem, sievietēm uz dzemdi, olvadiem, olnīcām). Gonoreja abu dzimumu pārstāvjiem var radīt neauglību. Gonokoki var arī ierosināt blenoreju - acu konjunktīvas iekaisumu (skatīt konjunktivīts), ar kuru slimo galvenokārt jaundzimušie, kas piedzimdami inficējušies no slimas mātes. Gonoreja var radīt specifiskus locītavu, muskuļu, sirds, ādas u.c. orgānu bojājumus. Gonoreja nerada imunitāti, pēc izārstēšanās iespējama jauna inficēšanās. Vīriešu gonoreja. Parasti 2. - 3. dienā pēc inficēšanās sākas akūts urīnizvadkanāla iekaisums: rodas dedzinoša sajūta un sāpes urinējot, parādās vispirms ūdeņaini gļotaini, pēc tam strutaini, dzeltenzaļi izdalījumi. Parasti ir pietūkusi urīnizvadkanāla ārējā atvere, bieži arī dzimumlocekļa galviņa un priekšāda. Var izveidoties fimoze. Akūtajam iekaisumam izplatoties, rodas tieksme bieži urinēt, pēc urinēšanas var būt asiņošana, dzimumloceklis stipri piebriest, rodas sāpes krustos. Bieži paaugstinās t°. Ja laikus neārstē, slimība kļūst hroniska: iekaisuma pazīmes pakāpeniski izzūd, izdalījumi samazinās. Raksturīga urīnizvadkanāla atveres salipšana, dedzinoša sajūta un nieze urīnizvadkanālā, no rītiem nedaudz pienainu atdalījumu. Periodiski pēc pārmērīgas kairinošu ēdienu un alkoholisku dzērienu lietošanas rodas recidīvi. Dažreiz var rasties priekšdziedzera iekaisums (prostatīts) un parasti viena sēklinieka piedēkļa iekaisums (epididimīts). Abu sēklinieku piedēkļu bojājuma sekas var būt neauglība. Attīstoties rētaudiem, urīnizvadkanālā var rasties urīnizvadkanāla sašaurinājums. Sieviešu gonoreja. Sievietēm urīnizvadkanāla akūtā gonoreja parasti ir vieglāka nekā vīriešiem, taču gonorejas radītās komplikācijas ir daudz smagākas. Gandrīz vienmēr iekaist arī dzemdes kakla kanāls; maksts pieaugušām sievietēm tiek skarta reti, bet mazām meitenēm bieži. Gonokoki var bojāt arī taisnās zarnas gļotādu (apsarkums ap anālo atveri, strutaini izdalījumi). Slimība bieži skar arī lielos maksts priekštelpas dziedzerus. Gonorejas pazīmes sievietes bieži nepamana, jo urinējot sāpes nav stipras un strutainie izdalījumi no urīnizvadkanāla ir niecīgi, bet pastiprinātos dzeltenīgos izdalījumus no maksts uzskata par baltajiem ziediem. Tāpēc arī sievietes daudz biežāk nekā vīrieši slimo ar hronisko gonoreju un ir infekcijas avots. Ja ārstējas nekārtīgi un neievēro ārstnēšanas režīmu, var sākties dzemdes, olnīcu, iegurņa saistaudu un vēderplēves

iekaisums. Sevišķi viegli gonoreja izplatās uz olvadiem un olnīcām pēc dzemdībām. Neārstēta gonoreja rada neauglību. Ārstēšana. Jāārstējas ādas un venērisko slimību dispanserā, poliklīnikā vai slimnīcā, līdz slimnieks pilnīgi izveseļojas. Vispārējā ārstēšanā lieto antibiotikas, imūnterapiju, fizioterapiju; ārstē arī lokāli. Profilakse. Jāizvairās no gadījuma dzimumsakariem, jālieto prezervatīvi, pirmajās stundās pēc aizdomīga dzimumakta jāgriežas profilaktiskās palīdzības punktā, kas darbojas ādas un venērisko slimību dispanserā dienu un nakti nepārtraukti.